1996. gada10. jūnijā Maiami arēnā Floridā sākās ceturtā spēle NHL Stenlija kausā. Ar pārliecinošu vadību sērijā līdz četrām uzvarām, arēnā ieradās Kolorādo "Avalanche" komanda, kuras sastāvā arī bija viens no visu laiku labākajiem Latvijas hokejistiem Sandis Ozoliņš.

Sandis Ozoliņš ir vienīgais latvietis, kurš ieguvis Stenlija kausu. 24 gadu ilgajā hokejista karjerā viņš spēlēja deviņās komandās un Stenlija kausam pavisam tuvu bija arī 2003.gadā, kad pārstāvēja Anaheimas "Mighty Ducks" komandu. Taču 1996.gads bija kas pavisam cits – tieši pirms 20 gadiem nepilnus 24 gadus vecais Ozoliņš bija viens no Kolorādo "Avalanche" aizsardzības balstiem un arī vārtu guvējiem. Kolorādo komanda bija nepārprotami favorīti finālsērijā, kurā viņiem pretim stājās Floridas "Panthers".

1996.gada Stenlija kausa fināls bija unikāls ar to, ka pirmo reizi finālā bija nokļuvušas jaunas komandas. Gan Kolorādo, gan Floridas komandām tas bija pirmais Stenlija kausa fināls abu klubu vēsturē. Turklāt Kolorādo komanda bija aizvadījusi tikai vienu pilnu sezonu pēc pārcelšanās no Kvebekas, kamēr Floridas "Panthers" tā bija tikai trešā sezona NHL. Iespēja cīnīties par augstāko trofeju Ziemeļamerikas hokejā bija fantastisks sasniegums.

Pirmās divas spēles notika Denverā, Kolorādo komandas pilsētā. Tajās bez ierunām uzvarēja "Avalanche" komanda. Lai arī jau no pirmajām finālsērijas minūtēm bija skaidrs, ka "Avalanche" dominē, tieši Florida pirmā atklāja rezultātu. Šo finālsēriju par unikālu padarīja kaut vai vārtsargu duelis, jo Patriks Ruā un Džons Vanbisbruks atkal aci pret aci satikās pēc desmit gadu pārtraukuma. 1986.gadā viņi jau spēlēja finālā, pārstāvot Montreālas "Canadiens" un Ņujorkas "Rangers" komandas.

Pirmajā finālsērijas spēlē Kolorādo uzvarēja ar 3:1, tikai spēles otrajā periodā nokārtojot sev daudz maz drošu uzvaru. Otrā spēle tāpat aizritēja Denverā, kur zem kārtīgas lavīnas pakļuva panteras, zaudējot 8:1. Lielā mērā uzvaru nokārtoja fantastiskais zviedru spēlētājs Peters Forsbergs, gūstot trīs vārtus, bet Džons Klemms iemeta vēl divus. Ar diezgan lielu pārsvaru Kolorādo varēja braukt uz divām spēlēm Floridā.

8.jūnijā Maiami arēnā sākās trešā spēle. Floridas komanda mājās bija nolēmusi izmantot spēcīgas aizsardzības taktiku un iesēdās kārtīgā savas zonas darbā. Pirmā mājas spēle tika zaudēta ar minimālu pārsvaru – 2:3. Lieliski vārtos bija abi vārtsargi, bet veiksmīgāks izrādījās Patriks Ruā. 10.jūnijā jau varēja gatavoties "Avalanche" uzvarai. Jo Maiami arēnā bija jāsākas izšķirošajai spēlei. Te arī vietā pieminēt mazu blēdību - Kolorādo štata laikraksti jau bija sadrukājuši ziņas, ka "Avalanche" komanda ir ieguvusi Stenlija kausu. Šādas avīzes izplatīja arī Floridas arēnā un kāds pārmeta, ka tas bija veids kā psiholoģiski ietekmēt spēlētājus. Vai nu tāda līmeņa hokejisti tik atbildīgā mačā pievērsa uzmanību kaut kādai presei, lai katrs spriež pats. Tomēr pēdējā spēle izvērtās par īstu trilleri. Florida aizstāvējās kā vēl nekad. Spēle sākās 1996.gada 10.jūnijā, bet beidzās nākamās dienas pašā rītā. Finālsērijas ceturtajā spēlē pamatlaika netika gūti vārti. Lai noskaidrotu uzvarētāju, nācās spēlēt trīs pagarinājumus! Patriks Ruā atvairīja 63 floridiešu metienus, bet Džo Sakiks saņēma vērtīgākā spēlētāja balvu. Tikmēr Ruā ar Klodu Lemjē kļuva par hokejistiem, kuri 11 gadu laikā ieguva jau trešo Stenlija kausu. Turklāt Lemjē to izdarīja ar trim dažādām komandām. Savukārt Sandis Ozoliņš bija kļuvis par pirmo latvieti, kurš virs savas galvas pacēla Stenlija kausu. Vēl ļoti tuvu bija arī Artūrs Irbe, kurš tomēr finālā cieta neveiksmi. Diemžēl stāstā par Ozoliņa panākumu ir arī kāds sāpīgs moments. Lai arī viņš ļoti vēlējās atvest Stenlija kausu uz Latviju, NHL to neļāva. Zviedri kausu varēja parādīt saviem līdzjutējiem, bet bijušie PSRS hokejisti vēl nē, kā pats Ozoliņš izteicās, viņš par to ļoti apvainojās. Lepnībā pat atteicās fotografēties ar kausu, uzskatot, ka tas vairs nav svarīgs.