1848. gada 10. maijā Glāzgovā piedzima sers Tomass Liptons. Leģendārs cilvēks, kurš izsitās sabiedrības augstākajās aprindās ar savu darbu un parastam cilvēkam draudzīgu domāšanas veidu. Viņš tika iecelts bruņinieku kārtā par sasniegumiem biznesā un sportā. Sers Tomass Liptons ir pasaulē labi zināmās tējas impērijas pamatlicējs.


Liptonu ģimene sākotnēji dzīvoja Īrijā un uz Skotiju bija spiesta pārcelties t.s. kartupeļu bada dēļ. Aptuveni tajā laikā, kad piedzima Tomass Liptons, Īrijā bija vairāki neražas gadi, sabiedrība nonāca milzīgā trūkumā un bads bija ikdienišķa parādība lielākajai daļai sabiedrības. Tāpēc Tomasa Liptona vecāki aizbrauca uz Skotiju. Ja Īrijā viņi bija sīkzemnieki, tad Glāzgovā piestrādāja gadījuma darbus, lai atvērtu savu pārtikas produktu veikaliņu.

Tomass Liptons nebija vienīgais bērns ģimenē, taču bija vienīgais, kurš izdzīvoja. Pieaugot, viņu arvien vairāk iesaistīja ģimenes uzņēmumā un lika strādāt mazajā bodītē Glāzgovā.

Liptons nebija milzīgs tirdzniecības fans, jo viņa galvā bija vairākas biznesa idejas. Viņa galvenā rakstura iezīme bija allaž domāt, kā un ko darīt, lai nopelnītu lielāku apjomu naudas un vērtīgāk to izmantotu. Peļņas nolūkā viņš pieteicās par palīgu uz kuģa, kas kursēja starp Glāzgovu un Belfāstu. Tur saklausījies ceļotāju un jūrnieku stāstus, viņš nolēma mēģināt laimi ASV.

Ziemeļamerikā Liptons nodzīvoja piecus gadus, viņam bija vairāki darbi, kuru dēļ tika izbraukāta visas Savienotās Valstis. Viņš strādāja tabakas plantācijā, pēc tam pildīja grāmatveža pienākumus rīsu saimniecībā, izplatīja preces Ņūorleānā un visbeidzot strādāja veikalu tīklā Ņujorkā. Tad Liptons saprata, ka, piedāvājot labas preces par zemāku cenu, viņš var iegūt plašākas klientūras uzticību. Pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits, kas strādāja fabrikās. Viņi kļuva turīgāki par zemniekiem, bet ne tik turīgi, lai pirktu bez apdomas. Tāpēc Liptona moto kļuva – tirgo pašu labāko, par zemāko iespējamo cenu. Un tad, kad sāka brukt tējas tirgus, Liptons ķērās pie darba.

Viņš atgriezās Skotijā un sāka attīstīt vecāku veikalu. Tējas cenas krita un tagad labu tēju varēja dabūt lētāk. Liptons nolēma vienoties pats ar tējas importētājiem, nevis viņu intereses pārstāvošajiem starpniekiem. Tā viņš ieguva labākus nosacījumus savai tirdzniecībai. Tiklīdz Liptons to varēja atļauties, viņš nopirka noliktavu ASV, kas savāca visu tēju Ziemeļamerikā. Tā viņš varēja dažādot savas piegādes, lai iegūtu laiku lielākajam savam pirkumam. Viņš aizbrauca uz Šrilanku jeb tolaik vēl sauktu par Ceilonu un nopirka tējas plantācijas. Tagad Liptons tirgoja pats savu tēju un ar savu zīmolu. Lai iesaistītu zemākas klases cilvēkus tējas dzeršanas tradīcijās, viņš savos veikalos izveidoja tējas degustēšanas stendus. Tā viņam izveidojās 300 veikalu tīkls Skotijā, vēlāk arī visā Anglijā un pēc tam jau ASV. Liptons bija kļuvis turīgs un pazīstams – cilvēks, kurš no sīkzemnieka kļuva par tējas tirdzniecības gigantu.

Tomēr par leģendāru cilvēku Liptons nekļuva tējas dēļ. Tā bija viņa ļoti cilvēcīgā un draudzīgā daba. Viņš, lai arī turīgs un iekārojams vecpuisis, nekad nekļuva iedomīgs. Naudu viņš izmantoja savam vaļaspriekam – burāšanai. Un vairākkārt viņš centās uzvarēt Amerikas burāšanas kausā. Viņam tik daudz reižu nācās palikt otrajam, ka rīkotāji speciāli Liptonam ieviesa balvu – labākais no zaudētājiem. Toties viņa personīgajām īpašībām izpausties ļāva draudzība ar Anglijas karaļiem Edvardu VII un Džordžu V, jo visi trīs bija kaislīgi burātāji. Pirmā pasaules kara laikā Liptons pēc paša iniciatīvas nodeva savas piecas jahtas Sarkanajam Krustam, lai palīdzētu kara upuriem. Turklāt Liptons arī devās braucienā pa Serbiju, lai uzrunātu karavīrus un atbalstītu kara mediķus. Viņš nekad neizturējās kā pārāks, jo bija cilvēks no tautas, palika pa nakti turpat, kur gulēja karavīri un ēda to pašu maltīti. Tieši par augstas morāles veidošanu vēl pirms kara viņu iecēla bruņinieku kārtā. Liptons bija paraugs, kā ar darbu un entuziasmu, parasts cilvēks var teju kļūt par augstmani. Tikmēr viņa iedibinātā tējas impērija pastāv vēl joprojām, bet visa Liptona manta tika novēlēta Glāzgovas pilsētai.