1908. gada 10. novembrī Montanas štata pilsētās viesnīcās parādās Bībeles. Jaunu kristiešu uzņēmēju apvienība nolēma sākt izplatīt Dieva vārdu atjautīgā veidā, noliekot katrā viesnīcas numuriņā pa Bībeles eksemplāram. Lai arī mērķis bija cēls, mūsdienās šo parādību uzskata par novecojušu.


Stāsts par pirmo Bībeli Montanas štata Superioras pilsētas viesnīcā sākās 10 gadus agrāk. 1898. gadā uzņēmējs Džons Nikolsons ceļoja pa ASV darba uzdevumā. Viņam izdevās atrast naktsmītni pārpildītā viesnīcā, kur vietu bija tik maz, ka nācās dalīt pat vienvietīgus numuriņus uz diviem. Tā Džons Nikolsons iepazinās ar citu tādu pašu komandējumā esošu uzņēmēju Semjuelu Hilu. Kā jau šādās reizēs parasti notiek, vārds pa vārdam un abi cilvēki saprata, ka viņiem ir daudz kā kopīga. Abi bija uzņēmēji, abi bieži braukāja pa ASV pilsētām komandējumos un abi bija dedzīgi kristieši. Tā viņi vienojās kopīgai lūgšanai un veltīja laiku garām diskusijām par Dieva lomu savā dzīvē un vēlmi kaut ko vairāk darīt Dieva vārda izplatīšanā. Tā viņi izdomāja, ka varētu radīt kristiešu uzņēmēju apvienību, kas vāks ziedojumus, lai komandējumu laikā viesnīcās varētu atstāt pa Bībelei katrā numuriņā, kurā ceļotāji apmetīsies. Šai apvienībai vēlāk pievienojās trešais vīrs Viljams Naits, ar kuru kopā izveidoja Gideonu apvienību.

Iemesls, kāpēc pirmā Bībele uz Montanas štata viesnīcas galdiņa nonāca tikai 1908.gadā laikam ir sludinātāju darbs pie organizācijas izveides un ziedojumu vākšanas. Interesanti, ka Bībeles pazušanu no viesnīcas numuriņa viņi neuzskatīja par zādzību, jo mērķis bija sasniegts – cilvēks grāmatu šķirstījis tiktāl, ka tā viņam iepatikusies un paņemta līdzi lasīšanai. Tāpēc organizācija labprāt aizvietoja paņemtās vai pavisam nobružātās grāmatas ar jaunām. Montanas štata viesnīca patiesībā bija pirmā, kas pārņēma praksi katrā istabā nolikt pa Bībelei. Iemesls tam noteikti bija arī ārkārtīgi praktisks, lielākā daļa ceļotāju 20 gadsimta sākumā ASV bija kristiešu vīrieši, kuri nodarbojās ar tirdzniecību.

Tieši šādā veidā sāka veidoties prakse, ka viesnīcas aizvien biežāk sāka kopēt cita citas panākumus. Turklāt viesnīcas arī sāka apvienoties ķēdēs, kas nozīmēja, ka standartus ievēroja uzreiz liels daudzums viesu māju. Tāpēc pavisam ierasta prakse bija, ka visas daudz maz sevi cienošas viesnīcas ASV un vēlāk arī Eiropā sāka istabās novietot Bībeles. Tāpēc arī vairākās filmās redzams, kā spiegu drāmas risinājumu var atrast Bībeles lapās, ja vien zina, kuru svēto rakstu dokumentu meklēt.

Bet laiki mainās un izpratne par ticību arī. Kāds teiks, ka Bībele ir novecojis dokuments, cits atkal iestāsies, ka tas ir vienīgais patiesais Dieva zināšanu avots. Mūsdienās gan situācija ir mainījusies kaut vai tehnoloģiskā progresa dēļ, jo nav jēgas lasīt Bībeli viesnīcā no grāmatas. Ja šis teksts lasītājam tik svarīgs, tas noteikti paņemts līdzi planšetdatorā vai kādā citā ierīcē. Savukārt ASV tagad ir vairākas spēcīgas kustības, kuras aizvaino tikai Bībeles novietošana istabās. Tā jau pirms vairākiem gadiem blakus Bībelei sāka likt Mormona grāmatu vai citu ticīgo grupu rakstus. Taču pamatīgu vētru vēl pirms dažiem gadiem sacēla ateistu biedrības, sakot, ka nav patīkami atrasties viesnīcā, kur lasāma grāmata, ka ateistu viesi, jo viņi ir neticīgi, degs elles liesmās.

Apbrīnojam, protams, ir sākotnēja entuziastu apņemšanās katrā viesnīcā sarūpēt pa grāmatai. Ne velti saka, lielāka vērtība ir, ka cilvēks lasa un interesējas par jaunu informāciju. Cits stāsts, kas ir šīs informācijas avots. Un tā kā mūsdienās tehnoloģijas ļauj izvēlēties pašam savu lasāmvielu un to ērti paņemt līdzi, Bībeles viesnīcās sāk uzskatīt par vecmodības pazīmi. No otras puses, ja viesnīca centīsies izdabāt visu viesu gaumēm, tad istabas pārvērtīsies par reliģiskas literatūras mini bibliotēku – jo bez Bībeles būtu jānoliek arī Tora, Korāns, Mormona grāmata, budisma vai hinduisma literatūra un kas tik vēl ne, jo ticības brīvība ļauj praktizēt visu, ko cilvēks vēlas.