1929. gada 11. aprīlī Vācija atsakās pieņemt pie sevis no PSRS izraidīto Ļevu Trocki. Cilvēks, kurš stāvēja pie boļševiku evolūcijas šūpuļa bija kļuvis nevēlams savā valstī. Viņu ar varu aizgādāja līdz dzelzceļa stacijai, lai vispirms izsūtītu uz Kazahstānu, bet vēlāk uz Eiropu. Tikai problēma tā, ka neviena no Eiropas valstīm nevēlējās pieņemt tik bīstamu cilvēku ka Trockis, jo neviens negribēja pievērst sev PSRS valdības dusmas.

 

Ļevs Trockis bija ļoti odioza personība, kura radījusi ļoti daudzas leģendas un mītus un kura sadalījusi cilvēkus dažāda veida atbalstītājos vai pretiniekos. Viņš ne tikai bija liels domātājs un marksisma teorētiķis, viņš lielā mērā bija klāt pie visām lietām, ar kurām varēja identificēt Padomju Krieviju. Viņš ne tikai bija viens no Oktobra revolūcijas organizatoriem un plānotājiem, viņš arī stāvēja klāt Sarkanās armijas veidošanai, ielika pamatus komunistiskajai internacionālei un tās izpildkomitejai. Pirmajā Padomju Krievijas valdībā Trockis ieņēma ārlietu sekretāra amatu, bet pēc tam bija jūras lietu un armijas jautājumu uzraugs. Pieņemoties spēkā dažādiem vadoņu kultiem, Trockis krita nežēlastībā. Viņš pats bija kļuvis par kulta objektu, vienīgi dažādu pielūgsmes objektu cīņā, cieta neveiksmi.

Trimda Trockim nebija nekas jauns un nezināms. Viņš, tāpat kā daudzi citi komunisma ideālisti, saskārās ar piespiedu izsūtījumu jau Krievijas monarhijas laikā. Divas reizes tika izsūtīts par revolucionāru darbību. Vēl pirms 1905.gada revolūcijas Trockis atradās emigrācijā Lielbritānijā un Francijā. Savukārt otrā emigrācija bija saistīta ar Trocka darbību kā revolucionāro laikrakstu redaktoram. Viņš ne tikai izdeva avīzes ar internacionālu revolucionāru saturu, viņš arī dibināja revolucionāras partijas. Savās izpausmēs Trockis varēja itin labi līdzināties Vācijas sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, jo ar tādām pašām idejām dibināja to Krievijā.

Tas, kas iezīmēja Trocka lielo lomu PSRS veidošanā, bija viņa oratora un domātāja talants. Trockis tiešām bija marksisma teorētiķis vārda plašākajā nozīmē. Viņš ļoti daudz laika pavadīja sarakstoties ar dažādiem cilvēkiem visā pasaulē, risinot, viņaprāt, svarīgus revolucionārus jautājumus. Tāpēc nebija nekāds brīnums, ka tieši Trockis bija viens no tiem, kurš nonāca Padomju Krievijas valdībā. Trockis bija sens līdzgaitnieks visiem lielākajiem komunistu līderiem. Trockis pats bija viens no šiem līderiem. Un cīņā par varu citi līderi saskatīja Trockī pārāk lielu ienaidnieku.

20. gadu otrajā pusē Ļevs Trockis piesaistīja pārāk daudz uzmanības. Viņš spēja apdraudēt Ļeņina un Staļina kultu, kas valdīja Krievijā. Tāpat Trockis pats bija kulta objekts, kuram bija savi politiskie sekotāji. Kā jau jebkurā kultā, tā sekotāji fanātiski atzīst tikai sava kulta objekta autoritāti. Tāpēc, lai tiktu vaļā no Trocka ietekmes, viņu mēģināja apklusināt ar labu, bet, kad tas neizdevās, vispirms izsūtīja uz Kazahstānu. Almati trimdā Trockis gan ilgi neuzturējās, jo gluži kā ar piespiedu aizvešanu uz dzelzceļa staciju tālajam pārbraucienam uz Āzijas vidieni, Trocki izsūtīja vispār prom no acīm. Tomēr bija milzīga problēma atrast Trockim mītnes zemi.

Piemēram, 1929. gada 11. aprīlī Vācija atteicās pieņemt pie sevis šo skaļo un reizēm bīstamo cilvēku. Trockis nonāca Turcijā, vēlāk Norvēģijā, kura arī viņu pie sevis nevēlējās. Norvēģi darīja visu, lai Trockis pats aizbrauktu, viņi konfiscēja visus viņa pierakstus, piemēroja mājas arestu. Trockis turpināja meklēt sev jauni mītnes zemi, bet Eiropā tādas nebija. Tā viņš nonāca Meksikā, kura piemēroja viņam patvērumu. Trockis dzīvoja slaveno mākslinieku Frīdas Kalo un Djego Rivjeras mājā. Tajā viņš ne tikai nokaitināja mājas saimnieku, bet arī turpināja kaitināt PSRS vadību, galvenokārt Josifu Staļinu. Iznākums visiem zināms, 1940.gadā Meksikā Trocki nogalināja PSRS atsūtīts slepkava.