Šodien mums ļoti ierastais jēdziens ‘robots’ patapināts no literāra darba – čehu rakstnieka Karela Čapeka lugas „R.U.R.”. Šis zinātniskās fantastikas darbs savulaik guva plašu popularitāti, un kļuva par pamatu arī pirmajam šī žanra iestudējumam televīzijā – Čapeka „R.U.R.” uzvedumu raidsabiedrība BBC pārraidīja 1938. gada 11. februārī.

 

Britu raidsabiedrība BBC bija pirmā pasaulē, kas 1936. gadā uzsāka regulāras augstas izšķirtspējas televīzijas pārraides. Ar BBC darbību saistītas arī vairākas citas jaunā medija - televīzijas - novitātes, gan tehnoloģiju, gan formātu jomā. Tā Britu raidsabiedrības telekanāls bija pirmais pasaules vēsturē, kas piedāvāja savai auditorijai zinātniskās fantastikas žanra pārraidi. Televīzijas iestudējums - čehu rakstnieka Karela Čapeka lugas "R.U.R." adaptācija 35 minūšu hronometrāžā - tika pārraidīts 1938. gada 11. februārī.

Karela Čapeka luga "R.U.R." sarakstīta 1920. gadā un jau nākamajos trīs gados tulkota trīsdesmit valodās. Lugas nosaukums ir abreviatūra no "Rosuma Universālie Roboti" - tas ir rūpnīcas nosaukums uz kādas okeāna salas. Pustrakais zinātnieks Rosums šeit atradis protoplazmai līdzīgu vielu un mēģinājis ar tās palīdzību radīt dzīvus organismus, tai skaitā mākslīgus cilvēkus. Zinātnieka mērķis bijis metafizisks - atkārtot dievišķo radīšanas brīnumu un tādējādi pierādīt Dieva neesamību. Eksperimenti nonākuši strupceļā, tikmēr viņa jaunākais radinieks sekojis daudz piezemētākam un praktiskākam mērķim un izstrādājis mākslīgu cilvēku - robotu - ražošanas tehnoloģiju. Lugas gaitā cilvēce, uzkrāvusi visus uz planētas veicamos darbus robotiem, deģenerējas. Galu galā notiek robotu sacelšanās, mākslīgie cilvēki iznīcina īstos, taču sacelšanās gaitā iet bojā arī robotu ražošanas tehnoloģija. Roboti nespēj vairoties dabiskā ceļā - šķiet, ka planētas civilizācijai pienācis gals. Taču tad inženieris Alkvists - pēdējais cilvēks, kuru roboti pasaudzējuši - atklāj divus pretēja dzimuma robotus, kuri nāves draudu priekšā gatavi upurēties viens otra labā. Tātad - starp viņiem ir dzimusi mīlestība, tas, kas atšķir cilvēkus no robotiem un ļauj cerēt, ka šī jaunā cilvēcisko būtņu rase izdzīvos.

Karels Čapeks turpina to daudzo fantastikas sižetu virkni, kas jau agrākos laikos radusies Eiropas literatūrā. Viņa robotu priekšgājēji ir Golems no 16. un 17. gadsimta ebreju leģendām, mehāniskās lelles Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa darbos, Mērijas Šellijas Frankenšteins un Homunkuls Gētes "Faustā". Tikai, atbilstoši 20. gadsimta realitātei, mākslīgu ļaužu radīšana no sinagogu bēniņtelpām, alķīmiķu cellēm, smalkmehāniķu darbnīcām un dabas pētnieku laboratorijām pārcēlusies uz rūpnīcas cehiem un ieguvusi industriālus apmērus. Starp citu, tieši "R.U.R." ir darbs, kurš laiž pasaulē šodien tik ierasto jēdzienu "robots" - apzīmējumu ierīcei, kas veic cilvēkam raksturīgas funkcijas bez paša cilvēka klātbūtnes. Termina radītājs ir Karela Čapeka brālis, gleznotājs un literāts Jozefs Čapeks. Tieši viņš ieteicis mākslīgo būtņu nosaukumam izmantot čehu valodas vārdu "robota", kas nozīmē 'klaušas, spaidu darbi, vergošana'. Kā zināms, vairākās citās slāvu valodās vārds nozīmē vienkārši 'darbs'.

Jau pusotru gadu vēlāk 2. pasaules karš pārtrauca BBC televīzijas darbību, un "R.U.R." palika vienīgais zinātniskās fantastiskas paraugs televīzijā līdz 1948. gadam, kad to iestudēja atkāroti, nu jau pilnā 90 minūšu versijā. Nākamajos gados sekoja vairāki citi zinātniskās fantastikas iestudējumi britu televīzijā, 50. gados līdzīgi raidījumi parādījās arī Savienotajās Valstīs un Kanādā, citur pasaulē - krietni vēlāk. Pie tam līdz pat 60. gadu sākumam, kad radās pietiekamas kvalitātes videoieraksta tehnoloģijas, visi šie iestudējumi notika tiešraidē.