1770. gada 11. jūnijā Džeimss Kuks vārda tiešā nozīmē uzskrien virsū unikālam atklājumam. Viņš ar savu kuģi ietriecas Lielajā barjerrifā, kas gandrīz atstāj kapteini bez kuģa. Ar milzīgu caurumu barkas dibenā Kuks meklē veidu, kā tikt prom no milzīgā koraļļu rifa.

 

Džeims Kuks 1768. gadā saņēma atļauju doties savā pirmajā lielajā ekspedīcijā – ceļojumā apkārt pasaulei. Oficiāli britu Admiralitāte viņam nosprauda mērķi ceļot līdz Austrālijas piekrastei un novērot Venēras kustību debesīs. Uz kuģa līdzi tika ņemts astronoms, vairāki botāniķi un ekspedīcija devās ceļā. Visas blēņas par astronomiskajiem novērojumiem, protams, nozīmēja to, ka Anglija meklē sev jaunas kolonijas.

Nākamā gada pavasarī Kuks ar kuģi „Endeavour” ieradās Taiti. Tā kā nākošajiem kolonizatoriem bija jābūt piesardzīgiem, sākumā ar vietējiem ķildoties bija aizliegts. Jūrniekiem bija jāievēro labas uzvedības normas, jo karš ar iezemiešiem nozīmētu ekspedīcijas un koloniālisma plānu beigas.

Kuks daudz maz veiksmīgi spēja sadzīvot ar vietējo cilšu iedzīvotājiem. Daži no viņiem pat pavadīja ekspedīciju ceļā uz Jaunzēlandi. Apstājies kārtējam remontam, Kuks atklāja, ka Jaunzēlandes salas atdala šaurums. To viņš nosauca savā vārdā, bet parocīgo līci, kurā veica sava kuģa remontu, nosauca par Karalienes Šarlotes līci.

Tā caur Jaunzēlandes abām salām Kuks iepeldēja Austrālijas ūdeņos. Viņš pietuvojās Austrālijas austrumu krastam, kur izpētīja ļoti bagāto un līdz šim neredzēto augu valsti. Liels bija pētnieku satraukums, kad 11. jūnijā viņu kuģis pēkšņi uzskrēja uz rifa.

Kapteinis Kuks bija ļoti noraizējies par pēkšņo neveiksmi. Rifs bija grūti pamanāms un tā izlauztais caurums kuģa apakšā bija tik liels, ka ūdens līmenis kuģa tilpnēs strauji palielinājās. Vīri bez mitas pūlējās pie ūdens pumpjiem, savukārt kapteinis pavēlēja atvieglot kuģi. Tā pār bortu izlidoja liela daļa takelāžas un teju vai visi lielgabali ar lodēm. Kukam paveicās, ka tieši tajā brīdī, kad tika nolemts atvieglot barku, uznāca paisums. Kuģi ar lielām grūtībām no rifa tomēr dabūja nost.

Caurums, kas pavērās kuģa apakšā bija ļoti liels. Kapteinis pavēlēja mazināt ieplūstošā ūdens daudzumu, cenšoties to kaut nedaudz aizbāzt. Taču bija skaidrs, ka kuģim ir vajadzīgs remonts. Tāpēc, spītējot nedrošajiem ūdeņiem, Kuks vadīja kuģi uz sauszemes pusi. Kad tikai pēc sešām dienām izdevās atrast vietu, kur izcelt kuģi krastā, apkalpe varēja aizdarīt caurumu, lai drošāk meklētu kārtīga remonta vietu.

Kapteinis Kuks varēja kaut matus plēst no galvas nost, bet saskaršanās ar lielāko koraļļu sistēmu pasaulē viņu bija ielenkusi. Vairāk nekā 300 jūdzes Kuks bija spiests lēnam pārvietoties gar Austrālijas krastiem, lai atkal neuzdurtos uz rifa. Viņš kategoriski atteicās attālināties no krasta, lai nezaudētu horizontu. Savukārt kuģa kustība bija ļoti lēna, jo visu laiku kapteinis lika izmest loti. Bez dziļuma pārbaudes kuģot vairs neatļāvās neviens.

Vēsturiskie atklājumi bieži vien ir apstākļu sakritība, dažkārt arī plānota darba rezultāts. Par Kuka atklāto barjerrifu mēdz jokot, ka šim atklājumam viņš vienkārši uzskrēja virsū, un melots tas nav. Tikai pēc vairākiem gadiem izdevās noskaidrot, ka koraļļu rifu sistēma, kura gandrīz laupīja Kuka pirmo lielo ekspedīciju, ir vislielākā pasaulē. Tā ir unikāla vieta, kur dzīvo simtiem un tūkstošiem dažādu unikālu dzīvības formu. Kopumā Lielo barjerrifu veido gandrīz trīs tūkstoši dažādu rifu, kuri aizņem vairāk nekā 340 tūkstošus kvadrātkilometru. Savukārt rifa struktūra izkārtota ir ap 900 atsevišķās rifu salās. Tagad to visu var redzēt no kosmosa, bet Džeimsa Kuka laikā, tā bija tikai unikāla sagadīšanās. Par laimi sadursme ar rifu neliedza kuģim “Endeavour” aizkļūt līdz Džakartai, kur saremontēt to peldējumam atpakaļ uz Eiropu. Vienīgi Kuka komandētajiem jūrniekiem gan vēl daļa pārbaudījumu bija priekšā. Atceļā no Austrālijas apkalpei uzbruka cinga, netālu no Džakartas to sāka mocīt malārija, bet ceļa uz Keiptaunu atlikušos spēkus izsūca dizentērija. Tā bija cena, kas tika samaksāta par jauniem ģeogrāfiskiem atklājumiem. Šoreiz tieši Lielo barjerrifu.