Džuzepes Verdi opera „Rigoleto”, kas savu pirmizrādi Venēcijas „La Fenice” operteātrī piedzīvoja 1851. gada 11. martā, ir viena no iestudētākajām operām. Viktora Igo lugas sižetā balstītā opera ir vēl viena variācija par varas un mīlestības bieži skaudrajām attiecībām.

Trīcot zvaigznēm, svecēm drebot,

Šonakt nazis rīkli precēs.

Un tās asinis, kas tecēs,

Gadu simtiem nesarecēs.

Ai, kā vējiem kaucot kokos,

Šonakt Rigoleto jokos!

Tā par Rigoleto motīvu improvizē latviešu dzejnieks Jānis Peters. Un, patiesi, - "tās asinis" jau otro gadsimtu turpina plūst opernamu skatuvēs. Džuzepes Verdi opera "Rigoleto", kas savu pirmizrādi Venēcijas "La Fenice" operteātrī piedzīvoja 1851. gada 11. martā, joprojām ir viena no visvairāk iestudētajām pasaules operas teātru repertuārā.

Par "Rigoleto" libreta literāro pamatu kļuva franču 19. gadsimta literatūras dižgara Viktora Igo luga "Karalis uzjautrinās". Karalis šai gadījumā ir 16. gadsimta Francijas valdnieks Francisks I - viens no visu laiku izcilākajiem Francijas valdniekiem, mērķtiecīgs politiķis, bezbailīgs karavadonis un, cik var spriest no laikabiedru liecībām, arī savā ārienē un uzvedībā īsts vīrišķības etalons. Taču Igo meklē šarmantā un temperamentīgā Renesanses valdnieka ēnas pusi, tēlojot viņu kā cinisku pavedēju, kurš radis iegūt to, ko iekārojis. Par upuri viņa mīlas piedzīvojumiem krīt ne viena vien galminieka sieva vai meita, pie kam monarhs nevairās novākt no ceļa vīrus un tēvus, kuri grasās traucēt viņa nodomu īstenošanai. Karaļa līdzgaitnieks šais piedzīvojumos ir galma āksts Tribulē, starp citu - arī vēsturiska persona. Lugā viņš kļuvis par velnišķīgu monarha iedvesmotāju un pamudinātāju uz nekrietnībām, taču galu galā ākstam nākas piedzīvot, kā viņa paša eļļotais varas un baudkāres mehānisms nežēlīgi samaļ arī viņa dzīvi. Karalim iepatīkas paša Tribulē meita, un te nu karaļa līdzzinātājs izrādās mīlošs tēvs, kurš gatavs organizēt monarha slepkavību, atriebjot meitai laupīto godu. Taču liktenis izspēlē nežēlīgu joku, un karaļa vietā slepkavam par upuri krīt Tribulē vienīgais bērns.

Kaut arī Viktora Igo lugas darbība risinās Renesanses laikā, franču cenzoriem arī 19. gadsimta 30. gados tās saturs šķita monarhiju aizskarošs, un luga Francijā uz veselu gadsimtu tika aizliegta. Arī libretistam Frančesko Pjāvem un pašam Verdi nācās pamatīgi cīnīties ar austriešu cenzoriem - Venēcija tobrīd atradās Austrijas valdījumā. Galu galā Francisks I pārtapa par Mantujas hercogu Gonzāgu, bet āksts Tribulē - par Rigoleto. Iestudējuma panākumi bija pārliecinoši, un jau pēc dažiem gadiem "Rigoleto" bija piedzīvojis pirmizrādes ne vien Itālijas un pārējās Eiropas operteātros, bet arī Ņujorkā un Montevideo, Stambulā un Aleksandrijā. Par īstu hītu, kuru jau nākamajā rītā pēc pirmizrādes svilpoja Venēcijas ielās, kļuva "Hercoga dziesmiņa".