2001.gada 11.septembrī Ņujorka piedzīvo iespējams vienu no lielākajiem teroraktiem pasaules vēsturē. Teroristi nolaupa pasažieru lidmašīnas un ietriec tās Pasaules Tirdzniecības centra ēkās Ņujorkā. Bojā aiziet teju 3 tūkstoš cilvēku.

11.septembris ir tik briesmīgs notikums pasaules vēsturē, ka tas pats par sevi ir kļuvis par apzīmējumu noteiktai kustībai. Diemžēl, 11.septembris ir ne tikai milzu sāpju un zaudējuma sajūtas simbols, tas ir arī kļuvis par karadarbības un vardarbības vairošanas simbolu. Teroristi, kas nolaupīja lidmašīnas un atņēma tūkstošiem cilvēku dzīvību, motivēja savus uzbrukumus ar ASV vardarbīgo politiku Tuvajos Austrumos. Pēc 11.septembra ASV atbildēja ar vēl lielāku karadarbību, jo prezidents Džordžs Bušs pasludināja karu pret terorismu.

2001.gada 11. septembris bija otrdiena, kas sākās darbīgi visās lielākajās ASV pilsētās. Kopumā teroristi nolaupīja 4 lidmašīnas, kuras bija ceļā no ASV ziemeļaustrumiem uz Kaliforniju. Divas lidmašīnas piederēja United Airlines, kamēr atlikušās divas American Airlines. Divas no šīm lidmašīnām tika ietriektas Pasaules Tirdzniecības centra torņos Ņujorkā, kas gadiem bija simbols kapitālismam un ASV biznesa ekspansijai. Īrēt biroju Pasaules Tirdzniecības centrā daudziem šķita prestiži, jo tā bija vieta, kur pasaules bizness satikās. Vēl viena nolaupītā lidmašīna tika ietriekta ASV aizsardzības ministrijas ēkā Pentagonā, daļēji liekot sabrukt daļai no ēkas, bet pēdējā tika nogāzta zemē Pensilvānijas štatā, lai gan tās sākotnējais mērķis bija lidot uz Vašingtonu. Bail pat iedomāties, kurā objektā teroristi plānoja ietriekt šo lidmašīnu.

Lielākais un briesmīgākais bija uzbrukums Ņujorkai. Pasaules Tirdzniecības torņu sabrukšana laupīja tūkstošiem dzīvību. Turklāt, brūkot, torņi ne tikai parāva līdzi daļas no apkārtējās apbūves, bet smagi ietekmēja pilsētniekus ar milzīgo putekļu mākoni. Saskaitīts, ka 11. septembris laupīja teju 3000 cilvēku dzīvības, bet vēl 6 tūkstošiem izraisīja ievainojumus. Daļa ievainoto nomira pēc vairākiem mēnešiem arī saindēšanās un dažādu citu putekļu un sabrukšanas izraisītu slimību dēļ. 11. septembris kļuva par lielāko traģēdiju arī ASV ugunsdzēsības un policijas departamentiem. 343 ugunsdzēsēji aizgāja bojā sagrauto ēku drupās, cenšoties glābt cilvēkus. Bet tiesībsargājošo iestāžu upuru skaits sasniedza 72 cilvēkus. Tik daudz bojā gājušo šo dienestu vēsturē vēl nebija bijis.

Pēc 11. septembra uzbrukumiem ASV prezidents Džordžs Bušs izsludināja ārkārtas situāciju valstī un pasludināja karu pret terorismu. ASV bija piedzīvojusi šoku, kam sabiedrība prasīja tūlītēju valdības atbildi. Izlūkdienesti saistīja uzbrukumus ar starptautisko teroristu grupu Al-Qaeda, kuru vadīja Osama bin Ladens. Lai arī šis grupējums atbildību par terora aktiem neuzņēmās, ASV iebruka Afganistānā, lai iznīcinātu teroristu nometnes un terorismu atbalstošo Afganistānas Taleban valdību. Tikai 2004. gadā teroristu grupējums izplatīja paziņojumu, ka 11. septembra uzbrukums bija viņu plānots un izpildīts.

Diemžēl, 11. septembris kļuva ne tikai par sāpīgu dienu Rietumu pasaulei, bet arī par ļoti sāpīgas nākotnes vēstnesi Austrumu pasaulei. Teroristi, kas pamatoja savus uzbrukumus ar ASV atbalstu Izraēlai, karavīru klātbūtni Saūda Arābijā un ASV uzturētajām sankcijām pret Irāku, centās parādīt sevi kā cietējus, kuri vēlas atriebties par zaudētajām ģimenēm arābu zemēs. Diemžēl, šis uzbrukums izraisīja vēl lielākus zaudējumus, jo pēc uzbrukuma sākās karš Afganistānā un arī Irākā. Zīmīgi, ka tieši 10 gadus pēc 11. septembra, ASV specvienība nogalināja Osamu bin Ladenu. Taču sāpīgā vēstures mācība šajā notikumā ir tā, ka vardarbību tas nav mazinājis. Teroristu grupējumi palikuši tikai cietsirdīgāki, tāpat kā t.s.miera uzturētāju reakcija pret šiem grupējumiem. Vairākās valstīs plosās karš, kas tikai vairo bojāgājušo un sāpēs palikušo tuvinieku skaitu.