12. jūlijs. 1493. gadā izdod enciklopēdisko darbu "Nirnbergas hronika"

Nirnberga 15. gadsimta beigās bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras centriem. Te 1493. gada 12. jūlijā nāca klajā viens no agrīnajiem iespiedmākslas paraugiem – enciklopēdiskais darbs „Nirnbergas hronika”.

15. gadsimta pēdējās desmitgadēs Nirnberga bija viena no lielākajām un bagātākajām Vācijas pilsētām. To pat uzskatīja par neoficiālu Vācu Svētās Romas impērijas galvaspilsētu, jo tieši šeit pulcējās impērijas Reihstāgi un tika glabātas imperatora regālijas. Iedzīvotāju skaits sasniedza 50 000 – apmēram sešreiz vairāk, nekā 15. gadsimta Rīgā. Nirnberga kļuva par vācu Renesanses epicentru. Šeit dzīvoja un strādāja gleznotājs Albrehts Dīrers, jurists un literāts Vilibalds Pirkheimers, ārsts un ģeogrāfs Hieronīms Mincers un viņa draugs, arī ārsts un bibliofils Hartmanis Šēdels. Te darbojās viens no pirmajiem izcilajiem iespiedējiem Antons Kobergers. Johana Gūtenberga radītā iespiešanas māksla tobrīd bija vien dažas desmitgades jauna, un pirmās drukātās grāmatas jeb inkunābulas kalpoja par sava laika tehnoloģisko iespēju un ekonomiskā vēriena apliecinājumu. Viena šāda liecība Nirbergas zelta laikmetam ir tā dēvētā „Nirnbergas hronika”, kuras pirmie eksemplāri Kobergera spiestuvē nodrukāti 1493. gada 12. jūlijā.

„Hronikas” izdošana saistās ar divu Nirnbergas tirgotāju – Sēbalda Šreijera un Sebastiana Kammermeistera – vārdiem. Vai šie Nirnbergas patricieši bijuši idejas autori, vai tikai ieguldījuši izdošanā savu kapitālu, par to viedokļi atšķiras. Iespējams, ideja pieder grāmatas autoram Hartmanim Šēdelam, kura tiem laikiem varenā bibliotēka – vairāk nekā tūkstotis drukātu un rokraksta grāmatu – kalpoja par izdevuma avotu. No vienas puses „Hronika” ir dažādu tekstu fragmentu kompilācija, kurā paša Šēdela oriģinālteksta ir apmēram desmitā daļa. Pie tam autors savus teikumus, frāzes, precizējošus iespraudumus un atsevišķus vārdus pēc patikas iekļāvis oriģinālajos fragmentos, radot vēlāko laiku filologiem milzu darba lauku, atšķirot aizgūto no jaunradītā. Tomēr Šeidela veikums, materiālu atlasot un sakārtojot, ir izcils. Grāmata strukturēta atbilstoši tā laika tradicionālajai pasaules vēstures izklāsta shēmai, kuras pamatā ir septiņu posmu cikls, kas atbilst septiņām bībeliskajām radīšanas dienām. Pirmie pieci posmi aptver laiku no pasaules radīšanas līdz Kristus dzimšanai, visai pārējai vēsturei kopš Kristus dzimšanas atvēlēts sestais posms, savukārt septītais vēsta par domājamo pasaules galu un pastaro tiesu. Tomēr Šeidela darbs nav tikai vēstures hronoloģisks izklāsts – tas ietver daudz ziņu arī par viņa laika Vāciju un Eiropu. Faktiski „Nirnbergas hronika” ir viena no pirmajām enciklopēdijām, kura atgādina modernās enciklopēdijas arī tai ziņā, ka attiecīgie fragmenti sistemātiski papildināti ar lielākām vai mazākām ilustrācijām. Pie izdevuma ģeogrāfijas sadaļas radīšanas piedalījās Šēdela draugs Hieronīms Mincers. Savu tekstu Šēdels radīja latīņu valodā, savukārt grāmatas vāciskojumam tika nolīgts Nirnbergas pilsētas kases sekretārs Georgs Alts, kura tulkojums iznāca tā paša gada 23. decembrī. Kā daudzām tālaika grāmatām, arī hronikai trūkst titullapas, tāpēc tā pazīstama ar vairākiem nosaukumiem. Pasaulē tā tradicionāli zināma kā „Nirnbergas hronika”, Vācijā – kā „Šēdela Pasaules hronika”, savukārt akadēmiskajā vidē lieto latīnisko nosaukumu „Liber Chronicarum” – „Hroniku grāmata”.

„Nirnbergas hronika” tiek atzīta par vienu no pirmajiem izdevumiem, kuros sekmīgi integrētas ilustrācijas un teksts. Ilustrācijas darināja Nirnbergas kokgriezēji Mihaels Volgemūts un Vilhelms Pleidenvurfs, kuriem šī bija pirmā pieredze grāmatu ilustrēšanā. Daudzu Eiropas pilsētu panorāmas ir pirmie zināmie šo pilsētu attēli. Izdevumā ievietoti simti miniatūru portretu, tiesa gan – uz reālistisku līdzību var cerēt vien dažos gadījumos. Tā kā ilustrāciju grebumu izgatavošana bija darbietilpīgs process, daudzos gadījumos ilustratori izlīdzējušies, izmantojot vienus uz tos pašus zīmējumus, vien nomainot krāsas. Tā, piemēram, identiski „Nirnbergas hronikā” izskatās sengrieķu mīta varonis Hērakls, filozofs Aristotelis un latīņu dzejnieks Apulejs.