1929. gada 12. novembrī pasaulē nāca iespējams viena no visu laiku skaistākajām un šarmantākajām aktrisēm Greisa Kellija. Sasniegusi slavas zenītu 26 gados, viņa pēkšņi paziņoja par karjeras beigām, jo bija nolēmusi iziet pie vīra. Joki mazi, ja vīrs ir Monako princis. Kļūšana par Monako valdniece nozīmēja, ka Greisa Kellija uz visiem laikiem zaudēja iespēju atgriezties uz lielajiem kino ekrāniem.

Greisa Kellija piedzima pārtikušā amerikāņu ģimenē, kurā ļoti augstu vērtēja fizisko attīstību un spēju sevi izglītot. Viņas tēvs bija slavenība, jo piedalījās vairākās Olimpiskajās spēlēs, kurās ieguva trīs zelta medaļas airēšanā. Savukārt Greisas Kellijas māte bija fiziskās attīstības pasniedzēja Pensilvānijas Universitātē, turklāt bija viena no pirmajām sievietēm, kura kļuva par sieviešu sporta komandas treneri. Bez Greisas ģimenē auga arī meitas Mārgareta un Elizabete un arī dēls Džons. Greisa Kellija piedzima 1929. gada 12. novembrī kā trešais bērns abu sportistu ģimenē. Lai arī tēvs pēc aktīvās sportista karjeras beigām lielu turību ieguva celtniecības darbos, kuros piedāvāja savas firmas ražotos ķieģeļus, Otrā pasaules kara gados viņš saņēma personīgu ASV prezidenta Franklina Delano Rūzvelta rīkojumu, gādāt par visas nācijas fizisko sagatavotību.

Greisa uzauga paraugģimenē. Viņas bērnība bija bezrūpīga, taču ne izlaidīga. Viņa mācījās prestižā katoļu skolā, kur jau 12 gadu vecumā sāka spēlēt izrādēs. Vienīgais priekšmets, kas Greisai nepadevās bija matemātika. Tieši matemātikā iegūto zemo atzīmju dēļ, viņu neuzņēma prestižā augstskolā. Taču iespējams, ka spēju iejusties tēlos un pasniegt savas izjūtas uz skatuves, Greisa Kellija ieguva pateicoties saviem onkuļiem. Viens no tēva brāļiem, Valters Kellijs, bija slavens varietē žanra pārstāvis, kamēr otrs, Džordžs, bija pazīstams scenāriju autors. Lai gan Džordžu Kelliju ģimene atraidīja, jo viņš bija homoseksuāls.

Vecākiem, īpaši tēvam, ļoti nepatika Greisas ideja kļūt par aktrisi. Viņš uzskatīja, ka aktieri ir tikai par mata tiesu augstāka sociālā grupa, nekā uz ielas dzīvojošie diedelnieki. Taču Greisa palika pie sava. Viņa devās uz Ņujorku un centās iestāties Dramatiskās mākslas akadēmijā. Lai arī semestris jau bija pilns, izmantojot onkuļa Džordža ietekmi, Greisa tomēr tika uzņemta. Iestāšanās pārbaudījumos viņa arī nolēma iestudēt ainiņu no onkuļa uzrakstīta scenārija.

Bez īpaša ģimenes atbalsta Greisa tomēr turpināja savu dzīvi Ņujorkā, sapņodama par aktrises karjeru. Lai nopelnītu iztikai, tiešām skaistā un šarmantā sieviete sāka strādāt kā modele. Bet paralēli viņa nenogurstoši turpināja darbu pie savu prasmju pilnveidošanas, izmantojot diktofonu, Greisa Kellija strādāja pie savas balss nostiprināšanas, jo kas gan tas varētu būt par aktieri, kurš precīzi nemāk izmantot savu balsi.

Lielo starmešu gaismā Greisa Kellija nonāca, kad viņai bija 23 gadi. Līdz tam brīdim viņa salīdzinoši nezināma tēloja dažādos televīzijas seriālos un uz teātra skatuves. Taču Holivudā nolēma uzaicināt šo ārkārtīgi skaisto sievieti uz provēm un “Metro Goldwyn Mayer” noslēdza ar Kelliju līgumu. Sekoja vairākas ļoti labas filmas, un jau pāris gadu laikā Greisa Kellija kļuva par pazīstamu zvaigzni. Par savu darbu viņa arī saņēma lielāko iespējamo apbalvojumu – Oskaru.

1955. gadā Greisa Kellija bija ASV delegācijas vadītāja Kannu kinofestivālā. Tur viņa satika Monako princi Reņjē III. Tā paša gada laikā Monako princis nolēma doties vizītē uz ASV. Klīda baumas, ka viņš meklē sev sievu, jo, ja Monako valdnieks nespēj sagādāt sev pēcteci, tad Monako kā valsts beidz pastāvēt un pievienojas Francijai. Uz žurnālistu jautājumiem – vai Reņjē atbraucis noskatīt sievu, viņš atbildēja noraidoši. Taču patiesībā, viņam bija sākusies vēstuļu korespondence ar Greisu Kelliju, kuru viņš bija iekārojis.

Abi apprecējās 1956. gada 19. aprīlī un skaistās, princešu stāstam līdzīgās kāzas gan nozīmēja arī kādu nežēlīgu upuri. Greisa Kellija vairs nedrīkstēja filmēties. Aizgājusi, iespējams, savas slavas pašā sākumā, Greisa kļuva par Monako princesi. Lai arī vairākkārt viņa gribēja mest visu pie malas un atgriezties Holivudā, Monako valsts intereses viņa nostādīja augstāk par savām personīgajām. Tā viņa iekaroja Monako iedzīvotāju mīlestību un ar lielām skumjām pasauli pāršalca ziņa 1982. gadā - Greisa aizgāja bojā autokatastrofā pēc pārciesta insulta.