1810.gada 12.oktobrī Minhenē notiek milzīgi svētki. Kāzas svinēja Bavārijas kroņprincis Ludvigs, kurš par sievu apņēma princesi Terēzi. Abu kāzas bija teju nedēļu ilgs notikums, kura laikā notika sacensības, masku balles un gadatirgi. Minhenes pilsētai šie svētki tā iepatikās, ka nolēma tos atkārtot kā tradīciju katru gadu. Tā aizsākās „Oktoberfest”.

„Oktoberfest” ir lielākais pasākums pasaulē, ko ik gadu apmeklē simtiem tūkstošu cilvēku. Lai arī „Oktoberfest” tiek uzskatīts par alus dzērāju pasākumu, patiesībā tas sākās kā zemnieku gadatirgus topoša Bavārijas karaļa kāzās. 1810.gadā tās tiešām svinēja ar karalisku vērienu, jo kroņprincis Ludvigs ātri vēlējās noslēgt laulības, lai mazinātu politiskos riskus savai karaliskajai nākotnei. Viņa izredzētā Terēze Šarlote bija ārkārtīgi jauka, skaista un iejūtīga. Mēļoja, ka šo jaunkundzi precēt gatavojās Napoleons Bonaparts. Tā kā Ludviga māsa jau bija ieprecināta Francijas galmā, Napoleons ļoti vēlējās atrast sievu Bavārijas kroņprincim, kas nozīmētu politiskās ietekmes palielināšanu uz Bavāriju. Ludvigam tāda ietekme nekam nebija vajadzīga, tāpēc viņš izmisīgi meklēja sev sievu. Tiklīdz Napoleonam Bonapartam pazuda interese par Terēzi, tā Ludvigs izmantoja iespēju izteikt viņas ģimenei piedāvājumu.

Abas ģimenes ātri vienojās par šīm laulībām. Ludvigs paviesojās Francijā pie Terēzes, kur nosvinēja lielu saderināšanās balli. Pūrs līgavai nebija ļoti liels, kas pragmatiskajam bavārietim šķita lielisks arguments, lai samazinātu arī sievas ģimenes intereses savā galmā. Visu 1810.gada vasaru abas ģimenes saskaņoja laulību līguma pozīcijas, līdz pašās septembra beigās līgava sāka ceļu uz Minheni. Kāzas tika noliktas uz 12.oktobri, kad arī nolēma sarīkot milzīgu tautas balli.

Lauks, kas nu zināms kā Terēzes parks, kļuva par svinību galveno vietu. Kāzas bija plānotas karaliskas, jo Ludvigam vajadzēja parādīt, ka nākošais karalis māk svinēt ar vērienu, turklāt par kāzām pēc līguma vajadzēja samaksāt sievas ģimenei. Topošais karalis, tā teikt, svinēja uz sveša rēķina. Kāzas ilga teju nedēļu, un to laikā saorganizēja zirgu skriešanās sacensības, salūtu, masku balles, teātra izrādes un arī dažādus tirdziņus. Protams, kāzas bez alkohola nav iedomājamas, tāpēc arī tradicionālais bavāriešu alus lija straumēm.

Kad kāzas bija nosvinētas, nākamajā gadā Minhenes rāte nolēma iesākt jaunu tradīciju un svinēt tautas svētkus katru gadu. Tāpēc atkal sarīkoja milzīgu rudens gadatirgu un arī balli. Tādā veidā sākās „Oktoberfest” tradīcija, kura gan sākotnēji vairāk notika septembra beigās. Taču līdz ar kāzām un „Oktoberfest” radās daži jauninājumi, kuri diezgan izmainīja ikdienu tirgotājiem. Tā kā pasākums bija milzīgs gadatirgus, tajā parādījās pirmās tirdzniecības teltis. Tagad labi zināmās nojumes pirmie sāka lietot bavārieši. Turklāt zem nojumēm tirgoja ne tikai dažādas mantas, bet arī līdzi nesamus dzērienus un uzkodas. Festivāls un gadatirgus bija tik populārs, ka pasākuma jautrākā daļa, alus dzeršana, pārņēma tā programmu.

Šobrīd „Oktoberfest” ilgst jau aptuveni divas nedēļas un beidzas oktobra pirmajā svētdienā. Tā laikā izdzer tonnām alus un apēd milzīgu daudzumu klasisko desiņu ar citiem tradicionālajiem ēdieniem. Pasākumu apmeklē ap sešiem miljoniem cilvēku katru gadu, kas ne tikai svin un labi  pavada laiku, bet arī ir vieglprātīgi un pazaudē savas mantas. Katrā festivālā tiek atrastas ap 4000 dažādu mantu. Bet kāds itālis vienu gadu pazaudēja pat automašīnu. Burzmā iebraucis, viņš to novietoja stāvvietā tālu no Minhenes centra, bet, kad burzma izklīda, tad nespēja atcerēties, kurā vietā. Pēc nedēļu ilgiem meklējumiem, Minhenes policija bija priecīga paziņot, ka automašīna atradusies un „Oktoberfest” cienītājs varēja atgriezties mājās.