1919.gada 13.aprīlī ASV sociālists un arodbiedrību kustības aktīvists Jūdžins Debs tiek aizvests uz cietumu. Viņš ir saņēmis 10 gadu ilgu ieslodzījumu, jo pretojās iesaukumam bruņotajos spēkos. Tā kā Debs ir bijis aktīvs ASV valdības pretinieks, viņam piedevām tiesa atņem balsstiesības.

 

Jūdžins Debs bija īsts arodbiedrību cilvēks. Viņš bija lielisks orators un spēja pierunāt strādniekus apvienoties strādnieku organizācijās. Protams, būtu dīvaini, ja Debs kā arodbiedrību cilvēks nebūtu sociālists. Tieši sociālisma idejas kombinācijā ar pacifista pārliecību sagādāja šim aktīvistam lielākās problēmas ar likuma varu.

Jūdžins Debs vairākkārt nonāca ieslodzījuma vietās. Savu karjeru arodbiedrībās viņš sāka kā lokomotīvju ugunsdzēsēju arodbiedrības darbinieks, tomēr salīdzinoši īsā laika posmā, Jūdžins Debs palīdzēja izveidot Amerikas dzelzceļa darbinieku arodbiedrību. Šī kļuva par vienu no pirmajām industriālajām jomu arodbiedrībām ASV, turklāt kļuva arī ļoti ietekmīga.

Pašās 19. gadsimta beigās ASV piedzīvoja milzīgu streiku. To iesāka Pulmana dzelzceļa vagonu kompānijas strādnieku nevēlēšanās pieņemt zemākas algas. Debs spēja uzrunāt dusmīgos strādniekus un panākt, ka viņi iestājas jaunizveidotajā Amerikas dzelzceļa darbinieku arodbiedrībā. Debs bija tik lielisks orators, ka viņš pierunāja visas nozares uzņēmumu darbiniekus, kas bija apvienojušies arodbiedrībā, boikotēt tos uzņēmumus, kuru vilcienu sastāvos bija Pulmana vagoni. Tā paralizēts tika viens no lielākajiem ASV dzelzceļa centriem Detroita, bet streika ietekmi izjuta 250 tūkstoši strādnieku 27 štatos. ASV prezidents Grovers Klīvlends pat izsludināja ārkārtas stāvokli un izmantoja ASV karavīrus, lai nodrošinātu pasta apriti valstī. Par šādu izlēcienu, Jūdžins Debs saņēma pirmo ieslodzījumu – viņam piesprieda 6 mēnešus cietumā par to, ka streika organizēšanas laikā, viņš bija ignorējis tiesas aizliegumu.

Cietumā Debs salasījās interesantas grāmatas – pārsvarā sociālistu un jau dažādu reakcionāru literatūru. Tāpēc pēc soda izciešanas no cietuma iznāca pārliecināts starptautiskā sociālisma aizstāvis, kurš tiešām redzēja jēgu kopējam pasaules sociālismam. Šīs jaunās pārliecības dēļ, Debs iesaistījās dažādu sociālistu kustību veidošanā, no kurām jāpiemin arī ASV Sociālistu partija. Starp citu tieši kā sociālistu kandidāts Jūdžins Debs piecas reizes kandidēja uz ASV prezidenta amatu. Zināms, ka šādi kandidāti parasti paliek ar nelielu vēlētāju atbalstu, Jūdžinam Debam labākajā piegājienā izdevās savākt 6% balsu. Turklāt pēdējo reizi par prezidentu Debs centās kļūt no cietuma kameras.

1920. gada vēlēšanās Jūdžins Debs tiešām kandidēja no cietuma. Gadu iepriekš, 1919. gada 13. aprīlī, viņš sāka izciest sev piespriesto 10 gadu cietumsodu par aģitāciju atteikties stāties ASV armijā. Pirmā pasaules kara laikā ASV izsludināja iesaukumu bruņotajos spēkos, bet Debs ar savām lieliskajām uzrunām aicināja tautu iesaukumam pretoties. Savā aizstāvības runā tiesā, Jūdžins Debs uzstāja, ka ir pārliecināts pacifists, kurš neuzskata par nepieciešamu sūtīt cilvēkus nāvē, lai risinātu politiskos konfliktus. Lai arī pārstāstīt to grūti, tie, kas klausījās Deba runu tiesā, atzina, ka teju nobirdinājuši pa asarai. Viņš lieliski mācēja savīt vārdus tā, ka šķita, ar vārdiem spēlējas uguns mēles.

Tomēr tiesa neņēma vērā Deba runu. Likums bija pārkāpts un par to Debs saņēma 10 gadu ieslodzījumu un balsstiesību zaudēšanu uz mūžu. Prezidents Vudro Vilsons viņu sauca par savas valsts nodevēju, tomēr Debs nekad netika sodīts par valsts nodevību. Viņa soda mēru samazināja jau gadu pēc došanās uz cietumu, tomēr tas viņu neglāba. Cietumā Debs saslima un 1926. gadā aizgāja mūžībā. Aktīvista degsme un apziņa, ka pretošanās režīmam loģiski novedīs pie cietumsoda, padarīja Jūdžinu Debu par elku. Viņš neatteicās no saviem uzskatiem pat tad, kad draudēja brīvības atņemšana.