1956. gada 13. maijā Jūrmalā piedzima kosmonauts Aleksandrs Kaleri. Viņš ir viens no daudzajiem kosmonautiem Krievijā, bet tikai viens no diviem, kura izcelsme saistāma ar Latviju. Jokojot varam teikt, ka Aleksandrs Kaleri ir pašu cilvēks kosmosā.

 

Aleksandrs Kaleri ir jūrmalnieks, kurš piedzima 1956. gada 13. maijā. Viņa tēvs bija elektriķis, bet māte epidemiologa asistente. Tā arī topošais kosmonauts dzīvoja Jūrmalā. Mācījās Jaundubultos, vēlāk devās pilnveidot savas zināšanas uz Maskavu, iestājoties aerofizikas un kosmisko pētījumu institūtā. To viņš pabeidza 1979. gadā kā speciālists lidojuma dinamikā un lidojošo objektu vadībā. Viņš teju uzreiz pēc šīs mācību iestādes absolvēšanas sāka strādāt par inženieri konstruktoru birojā „Enerģija”. Viņa uzdevumi bija saistīti ar projektiem un dokumentāciju, kuru izmantoja pētījumiem stacijā “Mir”. Papildus Aleksandrs Kaleri arī kļuva par augstas klases programmētāju.

Kopš 1982. gada Kaleri sāka gatavot kosmiskajiem lidojumiem. Divi gadi pagāja, kamēr veica dažādus novērojumus un izmeklējumus, līdz 1984. gadā viņu ieskaitīja kosmonautu rindās. Taču aizlidošana kosmosā nav tik vienkārša padarīšana. Vēl līdz pat 1986.gadam Kaleri piedalījās mācību programmās un tikai nākamā gada sākumā viņam tika piešķirta pakāpe kosmonauts izmēģinātājs.

Laikā no 1987. - 1992. gadam Kaleri gatavojās iespējamajam lidojumam kā kosmonauts dublieris. Viņš bija bortinženieris, kuram vajadzēja būt gatavam stāties jebkuras citas ekipāžas vietā, ja gadītos kādi misēkļi. Tieši 1992. gadā arī notika pirmais starts Kaleri kosmonauta dzīvē. Kā bortinženieris viņš piedalījās Soyuz TM-14 misijā. Šis bija pirmais lidojums kosmosā, kurā devās jau vairs nevis PSRS lidotāji, bet neatkarīgās Krievijas kosmonauti. Atšķirībā no otra ar Latviju saistītā kosmonauta Anatolija Solovjova, Kaleri kosmosā lidoja zem Krievija karoga.

Kopumā Aleksandrs Kaleri kosmiskajos lidojumos ir pavadījis 769 diennaktis. Veicis piecas misijas un pēdējā no tām devās ar pilnīgi jauna tipa kosmisko kuģi. Kopumā viņa misijas notika ik pēc četriem gadiem. Tikai pēdējo, piekto, lidojumu kosmosā Aleksandrs Kaleri gaidīja sešus gadus. Rīgā tajā laikā notika konference, kurā savu sveicienu no kosmosa nodeva arī jūrmalnieks Aleksandrs Kaleri.

Protams, runājot par Latvijas kosmonautiem, lielākie sasniegumi ir padevušies svešvalodās runājošiem cilvēkiem, kuri kādu laiku dzīvojuši Latvijā. Piemēram, kosmisko lidojumu pirmatklājējs un teorētiķis Fridrihs Canders dzīvoja Rīgā. Viņa piemiņai Rīgā bija muzejs, daļa no iedzīves un personīgajām mantām apskatāma Irbenes radiolokatora teritorijā. Tikmēr otrs kosmonauts, par kuru tika minēts iepriekš, ir Anatolijs Solovjovs. Jau pēc vārda noprotams, ka viņš arī ikdienā runā krievu valodā, taču Solovjovs ir kosmonauts lidotājs. Ja Kaleri galvenokārt ir inženieris mehāniķis, tad Solovjovs ir lidotājs-pilots. Rīgā dzimušais, augušais un strādājušais Anatolijs Solovjovs ir rekordists strādāšanā atklātajā kosmosā. Kopsummā aiz kosmosa kuģa viņš ir pavadījis 82 stundas un 21 minūti, kas pagaidām nav pārspēts rekords. Ja Aleksandrs Kaleri uzreiz pēc skolas devās studēt uz Maskavu, tad Anatolijs Solovjovs centās mācīties Latvijas Valsts universitātē fizikas un matemātikas fakultātē, kā arī strādāja par atslēdznieku aviācijas pulkā. Lai būtu tuvāk sev mīļajai aviācijai, Solovjovs aizgāja no fizmatiem, lai iestātos aviācijas skolā. Tā viņš kļuva par lidotāju izlūkošanas daļā un dienēja Tālajos Austrumos, bet kosmosā Solovjovs aizlidoja 1988. gadā kā ekipāžas komandieris. Kamēr Latvijas zinātnieki piedalās dažādos ar kosmiskām tehnoloģijām saistītos projektos, cerēsim, ka drīzumā būs iespēja runāt arī par Latvijas pilsoņu līdzdalību kosmisko lidojumu vēsturē.