1781. gada 13. martā angļu astronoms Viljams Heršels atklāj jaunu debesu objektu. Viņš apraksta ļoti tālu kosmisko ķermeni, kas izskatās pēc komētas vai vecas zvaigznes. Heršels vēl nenojauš, ka viņš ir pirmais Jauno laiku zinātnieks, kurš atkal atklājis jaunu planētu. Viņš to nosauks karaļa Džordža vārdā, bet vēlāk planētu pārsauks par Urānu.

 

Urāns jeb līdz Viljama Heršela atklājumiem vienkārši objekts ar kārtas numuru bija liels atklājums Jauno laiku vēsturē. Pēdējā reize, kad zinātnieki atklāja jaunas planētas, bija ievērojamu laiku atpakaļ. Bet sākotnēji doma, ka Urāns ir planēta, pat šķita neiespējama. Varbūt tāpēc, ka astronomi ļoti nopietni attiecās pret savu vārdu nozīmi, jo muļķīgi būtu skaļi kliegt par jaunu planētu, ja tā izrādītos kāds cits kosmisks objekts.

Pirms Viljama Heršela Urānu novēroja vairākkārt. Zināms, ka to vismaz 21 reizi aprakstīja dažādi astronomi dažādos laikos. Tomēr līdz Heršelam visiem šķita, ka Urāns ir kāda attāla dziestoša zvaigzne. Heršels savukārt pirmo reizi Urānu novēroja 1871. gada 13. martā no savas mājas dārza. Viņš bija uzkonstruējis teleskopu, kas ļāva palielināt redzamību 227 reizes. Pirmajā brīdī Heršels uzskatīja, ka Urāns ir miglaina zvaigzne, vai, visticamāk, komēta. Tāpēc arī pirmajā vēstulē Karaliskajai sabiedrībai viņš rakstīja, ka uzgājis visticamāk jaunu komētu. Par labu komētas idejai Heršels nosvērās tāpēc, ka tā bija mainījusi savu atrašanās vietu, pieņemot, ka komēta pārvietojas pa izstieptu elipsi.

Bet aizdomas, ka Urāns varētu būt planēta, radās Karaliskās sabiedrības galvenajam astronomam. Nevils Maskelains atbildēja Heršelam, ka sācis vērot šo objektu pēc vēstules saņemšanas un dīvainā kārtā, nav novērojis ne komētai raksturīgo asti, ne arī pašu komētas galvu. Tāpēc Maskelains pieņēma, ka Urāns varētu būt arī vēl nezināma Saules sistēmas planēta. Tas izskaidrotu tās pārvietošanos, ja objekts nav komēta, tā varētu būt planēta.

Heršels ļoti piesardzīgi izturējās pret apgalvojumu, ka būtu atklājis planētu, jo tas tiešām būtu unikāls un fantastisks atklājums. Savā ziņā Heršelam talkā nāca citu zemju astronomi, kas arī metās pētīt jaunatklāto objektu. It kā krievu astronomi sākuši skaitļot Urāna attālumu un secinājuši, ka tas atrodas vairāk nekā četras reizes tālāk no Saules par jebkuru zināmo komētu. Intuitīvi šie zinātnieki nāca pie secinājuma, ka Urāns nevar būt komēta. Tātad, ja tā nav komēta, vēl ar regularitāti pārvietoties varēja planēta. Vēl divus gadus astronomi centās atrast vienojošos argumentus par vai pret Urānu kā planētu, un pirmais oficiāli atzina pats Heršels. Tas bija unikāls atklājums, jo ilgus gadus cilvēce nebija pieredzējusi jaunu planētu nosaukšanu. Par saviem sasniegumiem Heršels saņēma apbalvojumu un īpašu karaļa stipendiju 200 mārciņu apmērā uz mūžu, ja Heršels apsolīs pārcelties uz Vindzoru. Oficiālais iemesls it kā bija, lai karaļa ģimene varētu ielūkoties Heršela unikālajā teleskopā. Savukārt Karaliskā sabiedrība lūdza nu jau pasaules slaveno astronomu izdarīt pakalpojumu un dot vārdu jaunatklātajai planētai. Heršels nolēma to nosaukt karaļa Džordža vārdā. Savā pamatojumā Heršels rakstīja, ka neuzskata par lietderīgu atgriezties pie senās tradīcijas, kad planētas sauca romiešu mitoloģijas varoņu vārdā. Bet interesanti, ka tieši pie mitoloģijas astronomi atgriezās, kad Heršels tikko bija aizgājis mūžībā.

Vairāki astronomi savos aprakstos nepieņēma planētas nosaukumu ar karaļa Džordža vārdu. Notika vārdu spēle, ja jau romiešu mitoloģijā Saturns bija Jupitera tēvs, pienāktos nākamo planētu nosaukt Saturna tēva vārdā, kas nozīmēja debesis. Bet kaut kādu iemeslu dēļ nolēma uztaisīt izņēmumu un atgriezties pie grieķu mitoloģijas. Šī iemesla dēļ jauno planētu pārsauca par Urānu, kas grieķu valodā nozīmē debesis. Un lielā mērā astronomiem bija taisnība, jo vēlāk, pētot Urānu, tas ir vairāk sasalis milzis, kam ir auksti mākoņi, kur savijas ūdeņradis un hēlijs. Tā ir septītā planēta no Saules, kur ir ļoti auksts. Temperatūra var būt 49 Kelvini, kas ir pielīdzināmi -224 grādiem pēc Celsija skalas.