Kurš gan šodien neatpazīst Tēvoci Semu – Savienoto Valstu vizuālo personificējumu karikatūrās, plakātos un līdzīgās publikācijās. Pirmo reizi Tēvocis Sems bija skatāms karikatūrista Frenka Beljū izpildījumā izdevumā „The New York Lantern" 1852. gada 13. martā.

Klišejiski tēli, kas personificē dažādas valstis un nācijas, sāka parādīties drukātajā presē līdz ar paša politiskās karikatūras žanra aizsākumiem jau 18. gadsimtā. Reizēm satīriskais žanrs patapināja alegoriskos personāžus no „augstākas" mākslas, citkārt tie radās, vizualizējot populārus folkloras priekšstatus – anekdošu, izteicienu un dziesmu varoņus. Tieši tā veidojās arī Tēvoča Sema tēls.

Tēvocis Sems gan nebija pirmais Savienoto Valstu personificējums politiskās satīras žanrā. Jau Amerikas neatkarības cīņu laikā radās Brālis Džonatans – tā Britu kronim lojālie Ziemeļamerikas kolonisti esot dēvējuši savus pretiniekus, Amerikas brīvības cīnītājus. Sākotnēji tēlots ar 18. gadsimta karavīriem tipisko trīsstūreni galvā, ap 19. arī dsimta vidu Brālis Džonatans ieguva vizuālās detaļas, kuras no viņa mantojis aTēvocis Sems: svītrainās bikses, cilindru, garus matus, kazbārdu un kalsno stāvu. Tieši tādu mēs viņu redzam vēl 1886. gadā kādā kanādiešu karikatūrā. Misis Britānija uzrunā savu meitu, miss Kanādu: „Dārgā, vai tiešām tu varētu būt devusi brālēnam Džontanam kādas cerības?" – „Cerības?! Nekādā gadījumā, māmiņ! Es viņam teicu, ka mūsu savienība nekad mūžā nebūs iespējama." Tikām brālēns Džonatans visā savā godībā, garās un svītrbikšotās kājas sakrustojis, turpat līdzās kūpina cigāru.

Tēvocis Sems amerikāņu presē sāka parādīties un pamazām aizstāt Brāli Džonatanu pēc 1812. gada kara, kurā Savienotās Valstis karoja pret Lielbritāniju. Leģenda vēsta, ka šī kara laikā amerikāņu armijai gaļu piegādājis kāds Ņujorkas vairumtirgotājs Sems Vilsons – gan ne tieši, bet ar Elberta Andersona starpniecību. Uz kastēm esot bijusi uzdruka ar Andersona iniciāļiem E.A. un saīsinājumu U.S., kas, protams, nozīmēja Savienotās Valstis. Vilsona un Andersona strādnieki jokojuši, ka patiesībā tas U.S. nozīmējot „Uncle Sam" – „Tēvocis Sems". Tā dzimusi asociācija starp Savienoto Valstu valdību un folklorisko tēlu Tēvoci Semu. Vairāki apstākļi gan liek šaubīties, ka tieši gaļinieks Sems Vilsons bijis Tēvoča Sema prototips, tomēr diezgan nepārprotami ir tas, ka par iedvesmas avotu „Uncle Sam" tēlam kalpojis Savienoto Valstu nosaukuma saīsinājums U.S. Sava loma Sema vizuālā tēla tapšanā varētu būt bijusi prezidentam Abrahamam Linkolnam – viņa garajam un kalsnajam stāvam. Zīmīgi, ka Linkolna auguma aprises vienā no saviem populārākajiem darbiem apspēlējis izcilais karikatūrists Frenks Beljū, kura zīmulim pieder arī pirmais Tēvoča Sema karikatūriskais attēlojums izdevumā „The New York Lantern" 1852. gada 13. martā. Šajā karikatūrā, kas veltīta britu un amerikāņu politikai kara flotes attīstības jomā, Tēvocis Sems attēlots kopā ar citu ļoti populāru personāžu – drukno džentlmeni Džonu Bullu, Lielbritānijas personificējumu. Turpmākajos gadu desmitos šis pāris – kalsnais Sems un tuklais Džons – rokrokā apceļojuši neskaitāmas preses lappuses visās pasaules malās, kur vien tiek publicētas politiskās karikatūras.