1898. gada 15. februārī ASV karakuģis „Mena” nogrimst Havanas ostā. Amerikāņi ir ieradušies, lai aizstāvētu savu tautiešu un arī Kubas brīvības cīnītāju intereses pret koloniālo Spāniju. Tomēr karakuģa bojāeja radīja papildu spriedzi Kubas neatkarības karā, kas noveda pie ASV iesaistīšanās. Spānija zaudēja daļu savu koloniju, bet ASV ieguva jaunas teritorijas.

 

Kubas cīņa pret Spānijas koloniālo politiku Brīvības salā ilga jau vairākus gadu desmitus. Kad Havanas ostā ieradās ASV karakuģis „Mena”, kubieši par savu brīvību cīnījās jau trešajā revolucionārajā karā. Spāņi bija apspieduši salas iedzīvotājus, ieslogot tos pat koncentrācijas nometnēs. Tā kā salas ekonomika kļuva neelastīga, liela daļa bijušo aristokrātu vai Kubas turīgo iedzīvotāju nonāca vienā ekonomiskajā līmenī ar vidusšķiru, tā sākās kurnēšana, kas pārauga neatkarības karā.

ASV nebija maigs ģeopolitisks spēlētājs Karību jūrā. ASV valsts departamentā jau atklāti runāja, ka Karību jūras valstis un Latīņamerikas ziemeļu vai pat centrālā daļa agri vai vēlu kļūs par daļu no ASV. Vai Valsts departamenta vadība ar to domāja demokrātisko vērtību nešanu, kas nozīmētu brīvprātīgu valstu pievienošanos ASV, vai atklātu karu, nav zināms, bet jebkurā gadījumā ASV bija ambīcijas spāņu valodā runājošajās zemēs.

Kubieši tikmēr centās karot pret Spāniju savā neatkarības karā. Daļa kubiešu politiskās līderības atradās trimdā ASV. Zināms, ka kubiešu revolucionārās partija vadītājs Hosē Marti bija patvēries ASV, kur centās arī mazināt ASV politiķu idejas, ka vajadzētu okupēt Kubu ASV interešu vārdā. Kamēr Marti centās pārliecināt, ka Kubas neatkarības tīkotāji būs uz sadarbību vērsti ļaudis, ASV aizsūtīja uz Havanas ostu vienu no saviem karakuģiem. Tā kuģis „Mena” ienāca Kubas ūdeņos ar pretenzijām uz amerikāņu interešu aizstāvību. Nav īsti skaidrs vai kādu šis kuģis Kubas ūdeņos satrauca, bet par milzīgu problēmu kuģis kļuva tad, kad pēkšņi 1898. gada 15. februarī tas nogrima.

Bija jau vakars, kad pēkšņi Havanas ostu satricināja sprādziens. Nezināmu iemeslu dēļ ASV karakuģis bija uzsprādzis un sācis grimt ostas akvatorijā. Sprādziena ietekmē vai noslīkstot, bojā aizgāja vairāk nekā 200 amerikāņu jūrnieku, kas bija divas trešdaļas apkalpes. Ja sākumā ASV politiķi vēl nebija iedomājušies izmantot kuģa bojāeju politiskiem mērķiem, viņiem palīdzēja dzeltenā prese. Sākās spekulācijas, ka kuģi uzspridzināja ostā palaista mīna, prese vainoja spāņus un sabiedrība prasīja rīcību. Jau aprīlī ASV pieprasīja Spānijai izvākt savus spēkus no Kubas, draudot ar atklātu iebrukumu. Spāņi ilgi neatbildēja, kas iespējams bija saistīts ar lielo attālumu no īsto notikumu vietas. ASV tikmēr iztulkoja šo vilcināšanos kā nevēlēšanos sadarboties un iebruka Kubā, Puertoriko un arī Filipīnās. Tā sākās Spānijas-ASV karš, kas ilga tikai trīs mēnešus. Šis karš bija noslēdzošā fāze arī Kubas neatkarības karam no Spānijas, kas beidzās ar pēdējās sakāvi. Spānija zaudēja milzīgas teritorijas un ietekmi visā reģionā. ASV tikmēr ieguva kolonijas ar teju deviņiem miljoniem iedzīvotāju. Tikai vēlāk, kad centās analizēt, kas tad īsti notika ar kuģi „Mena”, pavīdēja versijas, ka, iespējams, kuģis uzsprāga nevis no ārēja trieciena, bet gan iekšēja. Viena versija bija ogļu paveids, ko izmantoja kuģa darbināšanā. Glabātuvēs tās uzkrāja sprādzienbīstamu gāzi, kas ļoti iespējams, arī radīja mazāku sprādzienu, kas savukārt uzspridzināja munīciju. Karakuģa bojāeja varēja būt arī nelaimes gadījums, kurā Spāniju vainot nebija ne mazākā pamata. Protams, var spekulēt vai dzeltenās preses aģitācija ASV notika bez politiķu palīdzības, bet tas neko vairs nemainīja. Sauklis „pie velna spāņus” bija tik populārs ASV, ka Spānijai nebija ne mazāko iespēju cīnīties pret. Tā Kuba ieguva savu neatkarību, bet ar ASV klātbūtni salā. Spānija savukārt zaudēja savu koloniālo spēku un bija spiesta mazināt ambīcijas aizjūru teritorijās.