1584.gada 15.septembrī pēc 21 gada ilgas celtniecības Spānijā pabeidz jauno karaļa pili. Par Eskoriālu sauktā ēka apvieno visu jauno, ko Spānijas karalis Filips II centās iemiesot. Daži to sauca par arhitektūras murgu, kamēr pats karalis vēlējās, lai pils būtu gan klosteris, gan vieta monarhu atpūtai no valsts vadīšanas. 

Eskoriāls ir milzīga pils, kas uzcelta aptuveni 50 kilometru attālumā no Madrides. Pili cēla 21 gadu un iemesls pils celtniecībai bija Spānijas karaļa Filipa II dievbijība. Viņš bija labs karavadonis un palīdzēja stiprināt Spānijas varenību ar veiksmīgiem karagājieniem. Vienā no šādiem karagājieniem pret francūžiem spāņi iznīcināja Svētā Lavrentija klosteri. Spāņi kā zināms ir ļoti dievbijīgi katoļi, tāpēc iznīcinātā klostera vietā Filips II lika uzcelt jaunu klosteri. Svētais Lavrentijs bija moceklis, kas par savu ticību samaksāja ar dzīvību. Viņu dzīvu izcepa uz karstām restēm, tāpēc Filips II nolēma, ka arī jaunajai pilij jābūt kombinācijai, kas piemin šo notikumu. Viņš lika izveidot ēku režģa formā.

Eskoriāla vietu meklēja aptuveni gadu. Filips II lika sešu vīru komandai doties ceļā un atrast ideālu vietu jaunajai ēkai, jo viņš nevēlējās, ka tā būtu vietā, kur ir pārāk karsts, pārāk augsts vai kura būtu pārāk tālu no jaunās galvaspilsētas Madrides. Kad pētnieku grupa uzgāja līdzenumu pie Sjerras de Gvadaramas kalniem,  visi bija vienisprātis, šī vieta ir ideāla pilij, kas izmēros nespēs līdzināties nekam iepriekš Spānijā celtam.

Karaļa uzstādījums bija vienkāršs. Pilij jābūt vienlaikus gan klosterim, jo Filips II vēlējās atpūsties ne tikai no valsts darbiem, bet arī galma intrigām, gan karaļa atpūtas rezidencei. Tajā pašā laikā pilij bija jābūt ievērojamam arhitektūras piemineklim Dievam, kas simbolizētu arī Spānijas politiku. Karalis kā pilntiesīgs Dieva pārstāvis uz zemes var veiksmīgi iemiesot arī laicīgās varas nesēja lomu. Spānija tomēr bija pasaules ietekmīgākā impērija. Papildus šiem mērķiem, Filips II vēlējās arī uzcelt jaunu vietu, kur glabāt Spānijas monarhus. Viņa galvenais uzdevums bija pārapbedīt tēvu Kārli V jeb Spānijā zināmu kā Karlosu I.

Eskoriāla celtniecība ilga 21 gadu. Karalis uzraudzīja celtniecības darbus. Bet, kas ir interesanti, ja Eskoriāla kapelu, pieņemšanas telpas un bibliotēku veidoja ļoti greznu, tad karaļa istaba bija vairāk nekā pieticīga. Kamēr Eskoriāla gaiteņus un zāles rotāja sienu un griestu gleznojumi, karaļa istabā bija parasta ķieģeļu grīda un gaišos toņos krāsotas sienas. Filips II vēlējās, lai viņa telpas būtu aptuveni tādas, kādas varēja atļauties parasts spāņu pavalstnieks.

Tomēr Filips II nespēja atteikties no mākslas kolekcionēšanas un dižu literātu darbu vākšanas. Eskoriālā viņš izveidoja bibliotēku un galeriju, kur vāca Spānijas meistaru darbus. Zināms, ka tieši Filips II iesāka tradīciju Eskoriālā rīkot šaha turnīru. Ir pamats domāt, ka šis turnīrs pat varētu būt viens no senākajām šaha sacensībām pasaulē. Tradīcija ir saglabājusies, vēl 19. gadsimtā šaha turnīru savos darbos attēloja slaveni spāņu gleznotāji.

Visam kādreiz pienāk beigas. Arī karalim Filipam II. Viņš nomira gandrīz 14 gadus pēc Eskoriāla atklāšanas. Pili atklāja 1584. gada 15. septembrī, karalis nomira 1598. gada 13. septembrī. Kā viņš to bija vēlējies, gandrīz visus monarhus apglabāja pils kapenēs. Izņēmums bija tikai Filips V un Ferdinands VI. Ferdinands vēlējās tikt apglabāts Madridē, bet Filips V atklāti pateica, ka viņam riebjas Eskoriāla drūmā atmosfēra un viņš atteicās tikt apglabāts tādā vietā. Mūsdienās gan rodas citi jautājumi, Eskoriāla valdnieku kapenes ir piepildītas, teorētiski šā brīža monarhiem pēc aiziešanas mūžībā tur vietas vairs nebūs. Savukārt pils bibliotēkā un mākslas galerijā vieta allaž atradīsies jauniem spāņu mākslinieku un domātāju šedevriem.