1954.gada 16.augustā ASV pirmo reizi iznāk žurnāls “Sports Illustrated”. Šī žurnāla tapšanu aizēno milzīgi zaudējumu, kurus cieta tā pirmais izdevējs. Mediju vide īsti nesaprata jēgu izdot iknedēļas sporta žurnālu, jo sports netika uzskatīts par īstas žurnālistikas cienīgu. Tikai pēc 12 gadiem izdevējs varēja lepni saņemt apbalvojumus par vienu no labākajiem žurnāliem pasaulē.

“Sports Illustrated” nebūt nav pirmais tikai sportam veltītais žurnāls, kas iznāca ASV vai kādā citā pasaules valstī. Pirms “Sports Illustrated” bija atsevišķi mēģinājumi radīt sporta cienītāju auditorijai veltītu periodiku, kas tomēr nenoturējās tirgū. Jau 1936.gadā Stjuarts Šeftels radīja šāda paša nosaukuma žurnālu, kura mērķa grupa bija nevis sporta līdzjutēji, bet gan paši sportisti. Sākotnēji šis žurnāls iznāca reizi mēnesī un galvenokārt atspoguļoja stāstus par tenisa, golfa un slēpošanas sportistiem. Šis “Sports Illustrated” noturējās tirgū tikai divus gadus, jo auditorija nebija tik liela, lai žurnāls atmaksātos.

40.gadu beigās sporta žurnālu “Sports Illustrated” pārdeva citiem tirgus dalībniekiem. Sākās pārmaiņas mediju tirgū, jo sports pamazām radīja plašāku masu interesi lasīt periodiku. Jaunie žurnāla īpašnieki koncentrēja savu uzmanību uz tādiem sporta veidiem, kā beisbols, basketbols un bokss. Viņi pat izmantoja žurnālu kā iespēju uzzināt padziļinātu informāciju par sporta veidiem. Tomēr lielākā problēma bija nespēja žurnālā drukāt jaunāko informāciju. Tā kā izdevējiem nebija resursu apkopot datus ātri, žurnāls sanāca tāds kā dzīves stila avots, kas rakstīja jau par pasen notikušiem pasākumiem.

Pārmaiņas “Sports Illustrated” piedzīvoja 50.gados. Žurnāla “Time” izdevējs Henrijs Lūss sāka pievērst uzmanību sporta periodikai, ticēdams, ka tā drīz būs jaunākā lasītāju modes tendence. “Time” žurnāla redakcijā pat sāka apšaubīt Lūsa spriestspējas, jo neviens neuzskatīja sportu par nopietnas žurnālistikas vērtu. Tomēr “Time” izdevējs nepadevās un 1954.gada 16.augustā izdeva pirmo “Sports Illustrated”. Viņa mērķis bija aizņem sporta žurnālistikas nišu, gaidot, kad lasītāji būs gatavi šo žurnālu pieprasīt.

Henrijs Lūss gaidīja 12 gadus. Šo gadu laikā “Sports Illustrated” nesa tikai zaudējumus. Viņam vairākkārt ieteica mest šo žurnālu pie malas un beigt tērēt tā uzturēšanai naudu. Tomēr Lūsa intuīcija izrādījās pareiza. Pēc 12 gadiem “Sports Illustrated” sāka pēkšņi nest ieņēmumus un peļņu. Iemesls tam bija aizvien pieaugošā interese par sportu, kuru daļēji sekmēja arī žurnāla veidotāji.

Iemesls sabiedrības interesei bija gan pieaugošā labklājība, kas nozīmēja, ka parādījās laiks, ko atvēlēt sportam, gan arī televīzija, kas sāka biežāk rādīt sporta notikumus. “Sports Illustrated” pienesums šajā jomā bija krāsainās fotogrāfijas. Žurnāls jau no paša sākuma lielāko uzsvaru lika uz kvalitatīvām sporta pasākumu fotogrāfijām, krāsaino druku un vienu centrālu rakstu par kādu sportistu. Tā kā šis žurnāls viens no pirmajiem redzēja jēgu izmantot kvalitatīvas krāsainās fotogrāfijas, labākie fotogrāfi sāka sacensties, kurš tiks ātrāk uz “Sports Illustrated” vāka, līdz ar to žurnāls ieguva slavu kā prestižs un galvenais kvalitatīvs žurnālistikas paraugs.

Lielu pienesumu šī žurnāla panākumiem deva uzmanība sporta notikumiem, kas interesēja plašāku auditoriju. Žurnāla redakcija sāka vairāk izmantot ārštata autorus, tostarp Eiropā, lai atspoguļotu pasaules sporta tendences. Tomēr lielu atsaucību ieguva arī produkti, kas bija mērķēti tieši žurnāla galvenajai auditorijai. Tie, protams, bija un ir vīrieši. Viens no atzītākajiem “Sports Illustrated” produktiem bija ikgadējs peldkostīmu izdevums, kas, protams, atspoguļoja skaistas sievietes pludmalē. Auditorija šo produktu bija gatava “norīt” uzreiz un “Sports Illustrated” kļuva par ikonu mediju biznesā. Katru žurnālu izlasa vai vismaz paskatās ap 20 miljoniem cilvēku, bet trīs miljoni pērk žurnāla abonementu. Tā izdevēji ir saņēmuši vairākas žurnālistikas izcilības balvas, nemaz jau nerunājot, ka žurnāls kā zīmols vien maksā milzu naudu.