1904. gada 16. jūnijs ir diena, kad Dublinā risinās Džeimsa Džoisa romāna Uliss darbība. Savulaik šis datums bijis personīgi svarīgs pašam rakstniekam, tagad – viņa talanta cienītājiem visā pasaulē.

„Leopolds Blūms labprāt ēda dzīvnieku un putnu iekšējos orgānus. Viņam garšoja bieza ķidu zupa, stingrs ķillis, pildīta grauzdēta sirds, rīvmaizē apviļātas un ceptas aknas, cepti mencu ikri. Par visu vairāk viņam gaumēja grauzdētas aitas nieres, kas aukslējām ļāva jaust maķenīt pikantu urīna garšu.

Nieres bija viņam prātā, kad viņš klusi grozījās pa virtuvi, uz kūkumainās paplātes kārtodams viņas brokastu. Dzestra gaisma un dzestrs gaiss virtuvē, bet aiz durvīm silts vasaras rīts. Tāds liek mazliet salkt.”

Lūk, tādu mēs iepazīstam reklāmas aģentu Leopoldu Blūmu – nozīmīgāko personāžu Džeimsa Džoisa romānā “Uliss”. Jau pavisam drīz Blūms dosies savā episkajā ceļojumā cauri Dublinai, kādu to pazina Džoiss, un, pateicoties viņam, tagad pazīst jau diezgan daudzas lasītāju paaudzes visā pasaulē. Latvijā lielākā skaitā salīdzinoši nesen, ciktāl Dzintara Soduma latviskojums, politiskās konjunktūras apstākļu dēļ, tulkotāja dzimtenē tika izdots tikai 1993. gadā. Bet – atgriezīsimies pie Leopolda Blūma. Viņš ir caur un cauri rakstnieka fantāzijas auglis, tāpat kā viņa sieva Mollija, jaunais dzejnieks Stefans Dedals un daudzi citi romāna personāži. Toties Dublina, kurai cauri Blūms pārvietojas romāna gaitā, ir pavisam īsta, un arī vasaras diena pavisam īsta – tas ir 1904. gada 16. jūnijs.

Minētajam datumam ir būtiska nozīme rakstnieka Džeimsa Džoisa biogrāfijā. Šajā jūnija dienā jaunajam rakstniekam bija pirmais randiņš ar viņa mūža mīlestību un nākamo dzīvesbiedri Noru Bārnaklu. Rakstnieks acīmredzami saskatījis šai dienā sava likteņa pagrieziena punktu, kāpēc arī lēmis to iemūžināt “Ulisā”. Un šajā gadījumā runa tiešām ir par iemūžināšanu, respektīvi – atdzīvināšanu visiem literatūrai pieejamajiem līdzekļiem. “Uliss” tapa laikā no 1914. līdz 1921. gadam, un lielāko šī perioda daļu Džoiss pavadīja Šveices pilsētā Cīrihē. Dublinas tēlu veidojot, viņš nepaļāvās uz savām dublinieša atmiņām vien, bet izpētīja šai dienā iznākušās avīzes, smeļoties tur dokumentālu materiālu. No īstenības detaļām un visdažādākajām kulturoloģiskajām asociācijām Džoiss darināja “lupatu deķi” pēc mīta mustura. Leopolds Blūms ir īsts Homēra Odiseja līdzinieks, un romāna struktūrā nepārprotami saredzama līdzība ar antīkā jūrasbraucēja klejojuma nodaļām.

Kad romāns iznācis, Dublinā tas esot sacēlis pamatīgu traci. Un iemesls ir ne tikai dažviet seksuāli atklātais saturs, kurā daži tikumības aktīvisti saskatīja neķītrību un uz laiku tiesas ceļā panāca “Ulisa” aizliegumu kā Lielbritānijā, tā Savienotajās Valstīs. Bet dubliniešu galvenais satraukums esot bijis par to, vai tikai Džoiss nav sadomājis pret pašu gribu ierakstīt arī viņus savā daiļdarbā. Šodienas dubliniešu attieksme ir būtiski citāda. 16. jūnijs Īrijas galvaspilsētā, un ne tikai tur, tiek svinēts kā ‘Bloomsday’ – ‘Blūma diena’. Džoisa talanta nopietnākie cienītāji šai datumā iziet ielās, daudzi tērpjas karaļa Eduarda VII laika tērpos, izspēlē ainiņas no romāna atbilstošajās pilsētas vietās; protams, neiztrūkstoši ir “Ulisa” lasījumi. Ar līdzīgām norisēm “Blūma dienu” svētī arī šur tur citur pasaulē, piemēram, Savienoto Valstu pilsētā Filadelfijā, kur glabājas “Ulisa” manuscripts; Sirakūzās, Ņujorkas štatā, kur universitātei ir pamatīga Džoisa pētniecības tradīcija un arī Ungārijas pilsētiņā Sombathejā, no kurienes, saskaņā ar romānu, cēlies Leopolda Blūma tēvs, un kur joprojām atrodas nams, kas reiz tiešām piederējis kādai Blūmu ģimenei.