1787. gada 16. martā Vācijā piedzima Georgs Simons Oms. Viņš aizrāvās ar vairākām zinātnēm, bet lielākoties ar fiziku un filozofiju. Kā filozofijas doktors pasniedza matemātiku, bet kā zinātnieks atklāja elektriskās ķēdes likumus un izsecināja elektriskās pretestības jēdzienu. Par savu atklājumu gan Oms ilgi gaidīja atzīšanu, jo ilgu laiku viņam neviens neticēja.

 

Georgs Simons Oms nepiedzima zinātnieku ģimenē. Viņa tēvs bija atslēdznieks, bet māte cēlusies no drēbnieku ģimenes. Māte diemžēl Oma agrā bērnībā mira, pēc neveiksmīgām dzemdībām. Savukārt tēvs bija cilvēks, kurš allaž tiecās pēc jaunām zināšanām un iespējām. Viņš pašrocīgi skoloja dēlu un rosināja viņā interesi par dažādām zinātnēm. Tā tēva ietekmē Georgs Simons iemācījās matemātikas, fizikas un filozofijas pamatus.

Tēvs nemaz nešaubījās, ka dēls skolosies augstskolā. Viņš aizsūtīja savu atvasi uz ģimnāziju, kura bija universitātes paspārnē, kas nozīmēja iespējas turpināt mācības augstskolā uzreiz pēc ģimnāzijas beigām. Un Georgs Simons Oms izvēlējās studēt matemātiku.

Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, bet pēc trim semestriem Oms nolēma mest mācības pie malas. Viņš izvēlējās skolotāja darbu Gotštates klosterī. Pats paralēli turpināja mācīties augstāko matemātiku, bet, lai cik dīvaini tas nebūtu, viņu ļoti ieinteresēja filozofija. 1811. gadā viņš atgriezās Erlangenas universitātē, kur Oms aizstāvēja doktora grādu tieši filozofijā. Bet universitātes vadība piedāvāja viņam pasniedzēja vietu matemātikas fakultātē. Tā Oms turpināja balansēt starp divām zinātnēm, bet tomēr lielāko savu atklājuma izdarīja trešajā - fizikā.

Oms nodarbojās ar teorētiskajiem skaitļojumiem un teorētiski risināja elektriskās ķēdes vienādojumus. Diemžēl viņa pirmajā piegājienā mērinstrumenti, kurus viņš izmantoja praktiskajām pārbaudēm, bija ļoti neprecīzi. Kad viņš formulēja savu pirmo elektriskās ķēdes kopsakarības vienādojumu, viņš pieļāva kļūdu. Kad citi zinātnieki pārbaudīja Oma darbu, viņi šo kļūdu atklāja un smagi kritizēja nelgu, kas centās kaut ko pierādīt. Tieši šīs kritikas dēļ, Oms ilgus gadus bija neatzīts un pat piemirsts. Taču Oms pilnīgā izmisumā nekrita. Viņš turpināja risināt vienādojumus un pats atrada savu kļūdu. Protams, kad zinātnieks atkal piedāvāja savu teorēmu, neviens viņā neklausījās. Taču, kad franču fiziķis Klods Puljē ar eksperimentiem pierādīja Oma ideju patiesumu, tad arī zinātniskās aprindas sāka pieņemt Oma likumu.

Georgs Simons Oms konstatēja, ka elektriskajā ķēdē ir kopsakarība starp strāvas stiprumu un spriegumu. Stiprums ir tieši proporcionāls spriegumam, bet apgriezti proporcionāls pretestībai. Tieši pretestība elektriskajā ķēdē kļuva par galveno jaunatklājumu. Oms secināja, ka pretestība piemīt kā pašam strāvas avotam, tā arī patērētājam un vadītājam. Jo lielāka ir pretestība, jo mazāka strāva plūst vadītāja. Tieši uz šī atklājuma bāzes, nolēma noteikt jaunu mērvienību – pretestību. Un šo mērvienību noteica, ka turpmāk mērīs omos.

Pēc atzīšanas Georgs Simons Oms kļuva par ļoti slavenu zinātnieku. Viņu apbalvoja un uzņēma Londonas Karaliskajā sabiedrībā. Tomēr atskatoties uz laiku, kad Omu neatzina, viņš pats teica, ka gandrīz nolādējis to brīdi, kad izskaitļojis savu likumu. Tik liela bija kritika un tik maz iespēju pierādīt savu taisnību, ka Oms vispār nožēloja iesaistīšanos zinātnē. Atskatoties uz šo atziņu vēlākā novērtējuma gaismā, paliek pat bail, jo Oms izskaitļoja dabas likumu, kas ir ļoti svarīgs, lai vispār runātu par elektrības likumu pētniecību.