Modelis Ford Mustang, kuru prezentēja Expo Ņujorkā 1964. gada 17. aprīlī, bija novitāte ne vien Forda kompānijas piedāvājumā, bet visā autobūves industrijā. Šis auto aizsāka jaunu vieglo automašīnu tipu, angliski sauktu par "pony car".

 

Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu pirmajā pusē amerikāņu autotirgū vērojamas jaunas tendences. Ir izaugusi auto pircēju paaudze, kura vēlas par saprātīgu cenu iegūt kaut ko efektīgāku un stilīgāku nekā ierastais amerikāņu sedans. Viņi grib jaudu, ātrumu un glītumu; ērtības nav tik svarīgas. To atklāj pētījumi, kurus veic amerikāņu autobūves klasiķa Ford Motor Company tirgveži ar savu jauno vadītāju Lī Jakoku priekšgalā. Viņu rosināti Forda inženieri un dizaineri ķeras pie jauna auto radīšanas, un 1964. gada martā pirmais Ford Mustang pamet konveijeru. Pasaule brašo kovboju zirdziņu iepazīst vispasaules izstādē Expo Ņujorkā, kur tā prezentācija notiek 1964. gada 17. aprīlī.

Pie jaunā auto reklāmas kampaņas ir pamatīgi piestrādāts. Šo to liecina kaut vai tas fakts, ka jau tā paša 1964. gada rudenī uz ekrāniem iznākušajā Džeimsa Bonda cikla filmā „Goldfingers” viena no hrestomātiskajām daiļavām rullē ar Ford Mustang. Filmas netop vienā dienā, tātad – jau krietni pirms mustanga atrādīšanas plašai publikai tas ieteikts vajadzīgajām personām no studijas Metro Goldwin Mayer. Un jaunā auto popularizēšanā ieguldītie līdzekļi atmaksājas ar uzviju. Pircēji ir kā traki pēc „mustanga” – pirmās mašīnas pat pārdod vairāksolīšanā. Fords paredzējis gada laikā pārdot 100 000 šo mašīnu, bet jau pirmajā dienā reģistrē 22 000 pasūtījumu, un gada laikā pārdošanas apjomi pārsniedz pusmiljonu.

Ir dzimusi ne tikai jauna kulta automašīna, jauna autobūves leģenda – Ford Mustang ir sākums veselam autobūves virzienam, kas iegūst amerikānisko nosaukumu „pony car” – „ponijauto”. „Garš pārsegs, īss salons” – tā varētu formulēt šīs auto klases kredo. Jeb – kompakts sedans pēc funkcijas, bet sporta auto pēc gara un stila, ja lietojam terminus no automašīnu klasifikācijas. Pirmās paaudzes Ford Mustang ir šīs klases pamatlicējs un atskaites punkts, ar kuru mērojas un kuram tiecas līdzināties citi izcilākie paraugi – tādi kā Chevrolet Camaro, Eiropas Forda radītais Ford Capri vai japāņu Toyota Celica.

Kas attiecas uz pašu Ford Mustang, tad tā liktenis arī ir visai zīmīgs. Sedana un sporta auto krustojumam allaž pastāv risks pārāk novirzīties uz vienu vai otru pusi, un tieši tā sāk notikt ar mustangu. Līdz ar septiņdesmito gadu sākumu iestājas šaubu un meklējumu laiks. Auto veidotāji arvien vairāk cenšas izdabāt vidusmēra tirgus tendencēm, aizmirstot par sava garabērna unikālo raksturu, kas nesis tam žilbinošos panākumus. Mustangs apveļas, kļūst arvien smagnējāks un masīvāks; tiesa, jauda un ātrums, vismaz dažās modifikācijās, joprojām nenoliedzami ir līmenī, tomēr – stils ir zaudēts. Renesanse nāk ar 1974. gadu, un to ierosina jau atkal tas pats Lī Jakoka, tagad jau Ford Motor Company prezidents. Viņa virsvadībā mustangs atgriežas pie kompaktākām formām un kļūst arī krietni ekonomiskāks. Tas ir tas, ko vajag tobrīd iestājušās pirmās lielās enerģētiskās krīzes laikmetā. Mustanga pārdošanas skaitļi atkal sasniedz simtus tūkstošu.

Savā mūžā, Ford Mustang piedzīvojis gan spilgtus uzrāvienus, gan atslābuma posmus. Tomēr automobilis ar auļojošā zirga logo allaž bijis kas īpašs, tam allaž pievērsta uzmanība. Tas, protams, nav tikai savulaik radītās leģendas nopelns, tomēr 60. gadu garam un stilam Ford Mustang liktenī ir īpaša loma. To apliecina arī daudzi vēlāko desmitgažu Mustangi, pa brīdim atgriezdamies „pie saknēm”. Jaunākā – piektā mustangu paaudze – debitēja 2004. gadā, un tās veidolā var sazīmēt ļoti spēcīgas asociācijas ar leģendārajiem pirmās paaudzes „ponijiem”.