16. gadsimtā Eiropas monarhu laulības parasti tika slēgtas aiz politiska aprēķina – mīlestību karaļi meklēja citur. Tā tas bija arī Francijas karaļa Anrī IV un Marijas Mediči laulībā, kas tika noslēgta 1600. gada 17. decembrī.

 

Ritēja 16. gadsimta pēdējās nedēļas, kad Francijas galms posās kāzām: karalis Anrī IV ņēma par sievu Toskānas hercoga Frančesko Mediči meitu Mariju. Brieda īsti karaliskas svinības, bet to spožumu nedaudz apēnoja kāds divdomīgs apstāklis: karaļa iepriekšējā laulība bija šķirta, pie tam viņa šķirtā dzīvesbiedre Margarita Valuā mitinājās turpat Parīzē, un, saskaņā ar šķiršanās līguma noteikumiem, Margarita bija paturējusi arī karalienes titulu. Gluži sadzīviska loģika liek spriest, ka Anrī līgavas Marijas Mediči situācija bija diezgan neapskaužama. Bet kāzas notika, kā bija plānots, 1600. gada 17. decembrī.

Daži avoti pauž, ka pirmā Burbonu dinastijas karaļa Anrī IV laulības dzīve bijusi neveiksmīga. Tomēr pareizāk, šķiet, būtu sacīt, ka tā bija tieši tik veiksmīga, cik tas attiecīgajos politiskajos apstākļos bija iespējams. Laulības valdošo dinastiju atvašu starpā tolaik visai reti tika slēgtas aiz mīlestības, un arī Navarras karaļa Anrī Burbona laulība ar Valuā princesi Margaritu bija aprēķina savienība. Burboni, kas valdīja mazajā Navarras karalistē, bija Valuā dinastijas atzars, un karalis Anrī - nākamais pretendents uz Francijas troni tūdaļ pēc Valuā prinčiem. Dzimis katolis, karalis Anrī vēlāk bija pārgājis kalvinismā un kļuvis par vienu no hugenotu - franču protestantu - vadoņiem 16. gadsimta 2. puses ticības karos. Hugenotu karaļa laulības ar katoļu dinastijas princesi bija iespēja samierināt karojošās puses. Tomēr tiek pieļauta arī otra versija - šīs laulības bijis cinisks slazds karalim Anrī un hugenotiem, kuri ieradās Parīzē uz šīm kāzām. Nākamajā dienā pēc Anrī un Margaritas laulībām notika bēdīgi slavenais Bērtuļa nakts slaktiņš, kura laikā, iespējams, tikai jaunās karalienes drosme un aukstasinība paglāba viņas vīru no nāves.

Cik ļauj spriest saglabājušās liecības, gan Anrī Burbons, gan Margarita Valuā bijuši izcili cilvēki - apveltīti ar spožu intelektu, spēcīgiem, vitāliem raksturiem un individuālu šarmu. Tomēr mīlas jūtas viņu attiecībās izpalikušas - abi laulātie uzturējuši lietišķas partnerattiecības, dodami viens otram pilnīgu brīvību seksuālajā dzīvē. Visi četri Margaritas brāļi mira, neatstādami troņmantniekus, Anrī Burbons ieguva Francijas troni, un pēc vairākus gadus ilgušām cīņām un pāriešanas katoļticībā viņš stingri saņēma Francijas varas grožus savās rokās. Politiskā nepieciešamība pēc Margaritas un Anrī laulības tagad atkrita, toties arvien asāk iezīmējās vajadzība pēc dzimtas turpinājuma. Diemžēl Margarita, pēc visa spriežot, bija neauglīga, un laulības šķiršana izrādījās labākais risinājums. Zīmīgi, ka Margaritai izveidojās lieliskas attiecības ar Anrī jauno sievu Mariju Mediči - Margarita bieži viesojās Luvrā un pat kā mīļa tante palīdzēja audzināt karaliskās atvases. Bet, kaut arī Marija Mediči bija visai pievilcīga sieviete, arī viņas laulība ar Anrī nebija mīlestības svētīta. Karaļa sirds piederēja Verneijas marķīzei d'Antrāgas jaunkundzei, ar kuru, atbilstoši tā laika tikumiem, viņš atklāti uzturēja attiecības. Atšķirībā no karalienes Margaritas, karaliene Marija neprata šo situāciju nokārtot līdzsvaroti, un vai ikdienas galminiekiem esot nācies noklausīties skaļos ķīviņos starp karalieni un marķīzi, kuros jo sevišķi karaliene savā itāliskajā temperamentā nevairījusies lietot spēcīgus izteicienus no tirgus sievu arsenāla.