461. gada 17. marts tiek uzskatīts par dienu, kad mira Īrijas svētais Patriks. Viņa nāves diena, protams, precīzi zināma nav, bet pieņemts Svētā Patrika dienu svinēt tieši 17. martā. Tad īri visā pasaulē uzvelk zaļas krāsas drēbes un piemin cilvēku, kas ienesa katoļticību Īrijā.

 

Svētais Patriks ir vēsturiska personība, kas dzīvoja britu salās laikā, kad tajās valdīja romiešu ietekme. Viņš it kā bijis jauktas ģimenes atvase, kurā savienojās romiešu un britu salu pamatiedzīvotāju asinis. Viņa tēvs, iespējams, bijis diakons, bet vectēvs priesteris. Lai arī kāda būtu ģimenes iespējamā saistība ar katoļticību, Patriks pilnīgi noteikti tika audzināts pēc visiem kanoniem. Protams, daudz kas viņa stāstā ir ļoti subjektīvs, jo par Svētā Patrika dzīvi visvairāk zinām no viņa paša sarakstītajiem tekstiem.

Patriks rakstīja, ka 16 gadu vecumā īru kaujinieki viņu nolaupīja no ģimenes īpašumiem un aizveda uz gēlu kontrolēto Īrijas daļu. Gūstā viņš sabija aptuveni sešus gadus, kuru laikā kā kalps ganīja lopus. Tomēr šajā laikā Patriks tik ļoti iedziļinājās dialogā ar Dievu, ka teicās atrada saikni starp sevi un dižo Radītāju. Tieši Dievs viņam pateicis, ka laiks bēgt no gūsta un doties uz krastu, kur Patriku gaida kuģis, lai dotos mājās. Patriks 22 gadu vecumā tiešām atgriezās. Pateicībā par savu glābšanu, viņš nolēma veltīt savu dzīvi Dieva vārda nešanai Īrijā. Tāpēc Patriks nolēma doties atpakaļ uz gēlu teritorijām un sludināt katoļticību. Viņa darbu raksturo ar metaforu, ka Patriks no Īrijas izdzina čūskas. Īrijā čūsku nav – ar šo metaforu saprot Patrika cīņu pret tradicionālajiem īru dziedniekiem – druīdiem. Patrika simbols Īrijā kļuva baltā āboliņa lapas. Lai pagāniem izskaidrotu svēto Trīsvienību, Patriks talkā ņēma baltā āboliņa trīs lapas. Tāpēc arī ar laiku, tās kļuva par Patrika dienas simbolu.

Sludinātāja darbā Patriks aizvadīja daudzus gadus. Viņš pats atkal raksta, ka Dieva vārda skaidrošana pievērsusi jaunajai ticībai tūkstošiem pagānu. Iespējams, ka Patrikam misionāra darbā paveicās ar to, ka tradicionāli īriem trīs bija maģisks skaitlis. Tāpēc arī Trīsvienību nebija tik grūti pieņemt. Tomēr daudzi vēsturnieki apšauba Patrika panākumus, jo lielākā daļa avotu atkal ir viņa paša sarakstīti.

461. gadā Patriks nomira. Tiek uzskatīts, ka viņa nāves diena ir 17.marts. Tāpēc arī šo dienu svin kā Svētā Patrika dienu. Tad īri pieminēja viņu ar zaļajām drēbēm, kas kļuva par Patrika simbolu tieši āboliņa lapu dēļ. Zināms, ka arī sludinātāja izmantotā piemēra ietekmē, īri sāka Patrika dienā pie karogu kātiem siet āboliņa buntītes. Vai arī, ja devās piemiņas procesijā, tad rokās turēja tieši baltā āboliņa lapas. Protams, ar laiku, katras svinības pāraug savu mērķi. Lielākā Svētā Patrika dienas svinēšana sākās tieši 20. gadsimtā, un turklāt Ziemeļamerikā, ne Īrijā. Vēsturiski jau no 17. gadsimta īri izmantoja Svētā Patrika dienu kā nacionālā simbola dienu. Zaļā krāsa un āboliņa lapas kļuva par daļu no īru kustības par savu brīvību. Tāpēc zaļā krāsa ieguva nacionālās pašapziņas lomu. Savukārt, kapitālisma paradīzes Ziemeļamerikas ietekme bija Patrika dienas materializēšanā. Tie, kas nodarbojās ar biznesu, saskatīja Patrika dienā ļoti labas iespējas nopelnīt. Svinību kults aizgāja tik tālu, ka garīgās dzīves uzraugi aicināja ievērot mērenību svinībās. Tā kā Patrika diena ir ļoti tuvu Lieldienām, arī tajā aicināja ievērot gavēni. Neaizrauties ar alkoholu un pārēšanos. Lai gan īriem pateikt neaizrauties ar alkoholu ir vai nu stereotips, vai naiva iedoma. Zināms, ka uz Patrika dienas svinībām īriem pat ir īpašs tosts – viskija glāzē iemet ūdenī izmērcēta āboliņa lapu, tad uzsauc labu veselību Patrika piemiņai un izdzer viskiju. Izmērcēto āboliņu var norīt līdz ar grādīgo, bet var arī izņemt no glāzes un pārmest pār plecu – tā teikt, laimei un veselībai. Interesanti, ka īru kultūras popularizētāji aizstāv ideju pat Svētā Patrika dienu kā īru kultūras sludināšanas dienu, kamēr citi to noliedz, sakot, ka pasaulē tā tikai nostiprina jau tā spēcīgos stereotipus par īriem kā dzērājiem un uzdzīvotājiem. Lielākās Patrika dienas svinības notiek ASV un Kanādā, un interesanti, ka ikgadējs gājiens, gluži karnevāls, notiek piemēram arī Maskavā.