1947. gada 17. septembrī ASV prezidents pirmo reizi amatā ieceļ aizsardzības ministru. Šo augsto amatu Harija Trūmena kabinetā ieņem pēdējais jūras spēku sekretārs valdībā Džeims Forestals. Viņš ne tikai iesāks sīvu cīņu par finansējuma saglabāšanu aizsardzības sektoram, viņš arī stingri iestājās pret ebreju valsts veidošanu un draudzīgo noskaņojumu pret PSRS. Tikai pēc nieka diviem gadiem Forestals izdarīja pašnāvību.

 Džeims Forestals nebija ne vēlēta amatpersona, ne arī lielisks kara stratēģis un pieredzējis jūrnieks. Viņš patiesībā bija pārdevējs, kurš ar gudru un pārdomātu darbu, ieguva uzņēmuma vadītāja amatu. Pārmaiņas viņa dzīvē, kas saistītas ar kara mākslu, bija 1. Pasaules karš, kura laikā Džeims Forestals brīvprātīgi iestājās armijā, jūras spēku aviācijā.

Pēc 1. Pasaules kara Forestals kļuva par publicistu, kurš palīdzēja demokrātu partijas kandidātiem tikt ievēlētiem. Viens no šādiem cilvēkiem bija vēlākais ASV prezidents Franklins Delano Rūzvelts, kurš atminējās par spējīgo Forestalu, kad sākās 2. Pasaules karš.

Forestala laikabiedri viņu raksturoja kā darbaholiķi, emocionāli nedrošu, kautrīgu cilvēku, bet ļoti prasmīgu administratoru. Viņš mācēja sakoncentrēt resursus tā, ka dažu elementu trūkumu aizstāja augstā mobilizācijas pakāpe. Tāpēc Rūzvelts viņu iecēla par īpašo administrācijas asistentu, kurš jau pēc sešām nedēļām kļuva par jūras spēku sekretariāta vadītāja vietnieku.

Kara gados Forestals bija atbildīgs par ASV vietējo resursu koncentrēšanu kara vajadzībām. Viņa darbība bija tik efektīva, ka 1944. gadā viņam uzticēja vadīt jūras spēku departamentu. Forestals arī ir zināms kā ļoti ass un tiešs cilvēks. Kādā diskusijā viņš pieklājīgi aizsūtīja trīs mājas tālāk ASV kara departamenta vadītāju, aicinot, pirmām kārtām, tikt galā ar japāņiem Klusajā okeānā, nekā ar nacistiem Ziemeļāfrikā.

Asā daba netraucēja Forestalam iegūt dažu ietekmīgu cilvēku atbalstu, lai gan ienaidnieku viņam tāpat bija vairāk. Viņš bija pietiekami pesimistisks cilvēks, bet tajā pašā laikā ļoti precīzs analītiķis. Forestals iebilda pēckara noskaņojumam samazināt izdevumus bruņotajiem spēkiem, tāpat viņš iebilda centieniem veidot draudzīgas attiecības ar Maskavu. Kad 1947. gada 17. septembrī Forestalu iecēla par pirmo ASV aizsardzības ministru, viņš vispirms uzsāka visu armijas spēku stiprināšanu, jo attiecības ar PSRS jāveido tā, lai vienmēr būtu gatavi jebkādam viņu izlēcienam.

Skaidrs, ka prezidenta Trumena administrācijā Forestals uz kopējā fona izcēlās kā dadzis. Kamēr cilvēki vēlējās atpūsties no kara, Forestals šokā secināja, ka valstī pat nav speciāla aizsardzības budžeta. Viņš gada laikā pieprasīja atpakaļ finansējumu un, brīnumainā kārtā, sarunāja šādu vienošanos ar ASV Kongresu. Lielākā kritika, kas tika veltīta Forestalam, bija viņa lobēšana pret Izraēlas izveidošanu. Forestals lieliski mācēja atrast savu ceļu uz ASV likumdevēju pusi. Viņš uzskatīja, ka ebreju valsts palestīniešu teritorijā apdraudēs ASV naftas piegādes no arābu zemēm. Pēc smaga ietekmīgo ebreju ģimeņu spiediena Trumens pieprasīja Forestalu pārraukt šādu politiku. Ietekmīgie grupējumi piedraudēja, ka pārtrauks finansēt Trūmena vēlēšanu kampaņu, un Forestals izteica, šķiet, vienu no savām vislabāk zināmajām frāzēm – Neviens grupējums vai ietekmes grupa šajā valstī nedrīkst diktēt noteikumus, kas attiecas uz ASV nacionālo drošību.

Nepilnu divu gadu laikā Forestalu piespieda atkāpties no aizsardzības ministra posteņa. Viņš bija asi ieguvis līdzekļus armijas vajadzībām, tāpat viņš sagādāja sev daudz ienaidnieku ar ebreju valsts jautājuma risināšanu. Savu pienākumu pildīšanas beigās Forestals bija tiktāl pārstrādājies, ka ārsti viņam konstatēja depresiju. Lai slēptu no sabiedrības šo apstākli, Forestalu nosūtīja ārstēties uz jūras spēku medicīnas centru. Tieši no šīs ēkas 16 .stāva loga viņš izlēca 1949. gada 22. maijā. Krievu valodas avotos tiek minēts, ka Forestals izlēcis pa logu ar vārdiem „Uzmanieties, krievi nāk!”, lai gan ASV avoti min, ka Forestals vien atstāja pēcnāves zīmīti, kurā bija citēta Sofokla traģēdija „Ajakss”. Pirmā aizsardzības ministra nāve radīja vairākas sazvērestību teorijas, ka viņu patiesībā nogalināja. Vai nu ienaidnieki no ASV iekšienes, vai nu PSRS aģenti, vai arī radikālo cionistu grupējumu biedri.

Vēlākais ASV prezidents Dvaits Eizenhauers savās atmiņās Forestalu raksturos kā impulsīvu, bet trāpīgas spriestspējas cilvēku. Viņš pirmais paredzēja militāro spēku nākotni, kas balstīta uz lielajiem aviācijas bāzes kuģiem. Tāpat Forestals precīzi paredzēja saspīlējumu attiecībās ar Maskavu un arī problēmas Tuvajos Austrumos. Par godu pirmajam aizsardzības ministram, 1955.gadā pirmo ASV aviācijas bāzes superkuģi nosauca Forestala vārdā.