18. aprīlis. Par Polijas un Lietuvas karalieni kļūst Sforcu dinastijas atvase Bona

1518. gada 18. aprīlī Vāveles pilī Krakovā tika dzertas kāzas – Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds I apņēma par sievu Milānas hercogu Sforcu dinastijas atvasi princesi Bonu. Kļuvusi par karalieni, Bona aktīvi iesaistījās valsts lietās, atstādama paliekošas pēdas Polijas un Lietuvas vēsturē.

1515. gada oktobrī toreizējais Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds I, saukts Vecais, palika atraitņos. Jaunas karalienes atrašana bija valstiski svarīga, jo sevišķi tāpēc, ka Sigismunda pirmā sieva nebija dāvājusi karalim vīriešu kārtas pēcnācēju. Pretendenšu netrūka, bet galu galā izvēle krita uz Milānas hercogu Sforcu ģimenes atvasi, tobrīd 23 gadus veco princesi Bonu. 1518. gada aprīļa vidū līgava ieradās Vāveles pilī Krakovā, un 1518. gada 18. aprīlī šeit notika karaliskās laulības un jaunās karalienes kronēšana.

Sigismunds bija 27 gadus vecāks par savu otro sievu un laulības brīdī jau sestajā gadu desmitā, tomēr nākamie trīsdesmit gadi, kurus abi pavadīja laulībā, bija visumā veiksmīgi un arī pēcnācējiem svētīti: pārim bija pieci bērni, no kuriem gan tikai viens zēns – nākamais karalis Sigismunds Augusts. Karaļpāris atšķīrās ne vien gadu, bet arī raksturu ziņā, kas, domājams, nācis laulībai tikai par labu, jo Sigismunds, kurš, cik var spriest, bijis visai flegmatiskas dabas, pratis nesatricināmā mierā uztvert Bonas temperamenta izpausmes. Karalim bija pieņemama arī sievas aktīvā līdzdalība valsts lietās, ko gan nekādi nevar teikt par ietekmīgajiem Polijas un Lietuvas aristokrātiem. Viņi bija sagaidījuši līdzās Sigismundam ieraudzīt kautru un padevīgu būtni, kura savu dzīves uzdevumu redzētu rūpēs par vīra labsajūtu un bērnu audzināšanā. Tas nu nepavisam nebija Bonas Sforcas gadījums. Ģimene princesei bija devusi savam laikam izcilu izglītību, kurā ietilpa ne vien latīņu valoda un mūzikas instrumentu spēle, bet arī tādas tolaik dāmām teju vai nepiedienīgas zinātnes kā tieslietas, dabaszinātne un ģeogrāfija. Bona jau kopš agras bērnības bija iepazinusi politikas nežēlību, jo Sforcu dzimta atradās pašā varas cīņu epicentrā tābrīža Itālijā, kur par ietekmi spēkojās Francija un Spānija.

Kļuvusi par Polijas un Lietuvas valdnieka sievu, viņa sāka sev veidot aktīvu atbalstītāju loku. Te Bonai ļoti noderēja draudzība ar pāvestu Leonu X, kurš nodeva karalienei tiesības iecelt vairākus ietekmīgus Polijas baznīcas garīdzniekus. Attiecīgajos amatos nonākušie kļuva par uzticamiem karalienes atbalstītājiem. Ar īstu lombardietes tvērienu karaliene ķērās pie kroņa ienākumu vairošanas, īstenojot agrāro reformu kroņa īpašumos Lietuvā, respektīvi, tagadējās Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā. Šī tā dēvētā Valku reforma radikāli pārkārtoja zemes iedalījumu, likvidēja tradicionālās lauku kopienas un ieviesa trīslauku sistēmu. Lauku apsaimniekošana kļuva daudz efektīvāka, un kroņa ieņēmumi no Lietuvas īpašumiem četrkāršojās. Līdzīgus pārkārtojumus savos īpašumos pēc tam īstenoja arī lielie zemes īpašnieki – magnāti. Līdz ar šo reformu Lietuvā par vispārizplatītu kļuva dzimtbūšana, kura Rietumeiropā tobrīd jau sāka izzust. Ne mazāk aktīvi karaliene Bona darbojās arī ārpolitikā, pretodamās augošajai Hābsburgu ietekmei Centrāleiropā un veicinādama Polijas-Lietuvas saites ar Osmaņu impēriju. Tam kalpoja arī viņas sarakste ar ietekmīgo sultāna Suleimana I mīļoto sievu Roksalanu, kura pēc izcelsmes bija ukrainiete, Krimas tatāru sirotāju nolaupīta toreizējās Polijas zemēs.

Karalienes Bonas attiecības ar poļu aristokrātiju allaž palika saspīlētas, un jau drīz pēc karaļa Sigismunda nāves viņa tika atstumta no varas. Nevedās arī attiecības ar dēlu, jauno karali Sigismundu Augustu, kuram trūka tēva politiskās gudrības un līdzsvarotības. Vairākus gadus pavadījusi savos īpašumos Mazovijā, Polijas ziemeļaustrumos, Bona atgriezās Itālijā, un tur 63 gadu vecumā mira, domājams, noindēta. Vainīgais bijis sardzes virsnieks, kuru karaliene uzskatījusi par savu uzticamības personu, taču viņš izrādījies Spānijas karaļa Filipa II uzpirkts. Filips bijis parādā Bonai krietnu naudas summu un šādi ticis vaļā no neērtas kreditores.