1572. gada 18. augustā Parīzē svin karaliskas kāzas. Laulības ostā stūrē Navarras karalis Anrī un Francijas karaļa māsa Margarita de Valuā. Abu savienība gan ir tikai un vienīgi politiska, jo ne viens, ne otrs nespēj apslēpt kaunu un pretīgumu par situāciju, kurā nonākuši.

 

16. gadsimts Francijā ir postošs. Valstī izceļas pilsoņu karš, kas balstīts reliģiskos uzskatos. Savā starpā cīnās protestanti jeb hugenoti un pārliecinātie katoļi. Francijas karaļa ģimene ir spiesta samierināties ar protestantu kustību, jo vairāk par visu valstij nepieciešams miers.

Navarras Anrī kāzas ar Margaritu de Valuā jeb sauktu arī par karalieni Margo iesāka vienu no traģiskākajiem notikumiem Eiropā 16. gadsimtā. Uz kāzām Parīzē bija sabraukusi liela daļa ietekmīgo hugenotu pārstāvju no visas Eiropas. Lai arī kāzu pamatā bija bezjūtīgs politiskais aprēķins, hugenotu rindās tomēr valdīja kurnēšana, ka laulības ar katoļticīgo Margaritu ir spļāviens sejā visiem protestantiem.

Svarīgi pieminēt, ka Francijas karaļa Šarla valdīšanas laikā aktīva vēl joprojām bija viņa māte Katrīna Mediči. Iespējams, viena no asiņainākajām sievietēm Eiropas vēsturē. Viņa stingrā tvērienā uzraudzīja savus dēlus un viņu pozīcijas Francijas tronī. Viss tika upurēts Valuā dinastijas vajadzībām. Tiklīdz karaļa simpātijas aizvien vairāk sāka iemantot protestantu admirālis Gaspārs de Koloņjī, vecā karaliene lika viņu nogalināt.

Taču atgriežoties pie kāzām, tās svinēja 1572. gada 18. augustā. Parīzieši nebija īpaši priecīgi, jo nodokļi valstī auga, pārtika palika dārgāka un trūkums šķita tuvāks nekā iepriekš. Tāpēc kaut kādu karalisko kāzu svinēšana nedēļas garumā likās pilnīga bezjēdzība, ja ne pat izvirtība.

Kāzu viesu starpā valdīja nesaskaņas. Nenozīmīgas saķeršanās bija gan no katoļu, gan no protestantu puses. Taču pagrieziena punkts pienāca sestajā dienā pēc kāzām, kad Katrīnas Mediči noalgots slepkava šāva uz Koloņjī. Hugenotu vadonis Francijā izdzīvoja uzbrukumā, bet skaidrs bija, ka briest slaktiņš. Ja ne no katoļu, tad hugenotu puses.

Protestanti uzbrukumu nepaspēja sarīkot. Pēc mātes spiediena karalis apstiprināja sarakstu ar vadošajiem hugenotiem, kurus bija plānots iznīcināt naktī no 23. uz 24. augustu. Svētā Bērtuļa nakts tā arī iegāja vēsturē kā viens no šausminošākajiem noziegumiem, ko varas dēļ var pastrādāt cilvēki.

Bērtuļa naktī nogalināja ne jau tikai 11 hugenotu vadoņus. Katoļticīgie francūži metās virsū katram, kurš valkāja protestantiem raksturīgās melnās drēbes. Un upuru skaits sasniedza pāris tūkstoš cilvēku. Pilnīgu skaitu nav iespējams zināt, jo katoļiem labvēlīgie hroniķi samazināja noslepkavoto skaitu, kamēr protestanti labprātāk to palielināja. Zināms tikai tas, ka bojā aiziet varēja arī 30 tūkstoš cilvēku, jo uzreiz pēc Parīzes slaktiņa hugenotu vajāšana notika arī citās Francijas pilsētās.

Navarras Anrī kāzas ar Margaritu iesāka šo nepatīkamo notikumu. Mēļoja, ka Katrīna Mediči apzināti izplānoja kāzas, lai varētu nogalināt pēc iespējas vairāk hugenotu. Tajā pašā laikā viņai būtu bijusi izdevīga sava znota slepkavība, jo tas karalisko ģimeni padarītu par vienlīdz lielu cietušo. Rezultātā nesanāca ne viens, ne otrs.

Protestanti visā Eiropā bija šokā par notikušo, tāpat kā tādas valstis kā Anglija, Nīderlande arī vācu zemes. Ap 200 tūkstoš hugenotu aizmuka no Francijas un sāka apmesties kaimiņos, kaldinādami atriebības plānus. Viņi gatavojās lielam uzbrukumam, lai atriebtu savus ticības brāļus un atgūtu varu Francijā.

Mediči plāni nosargāt šādā veidā varu dēliem izgāzās pēc vairākiem gadu desmitiem. Karalis Šarls nomira, neatstādams mantinieku, tāpat kā viņa brālis un nākamais karalis Anrī III. Likteņa ironija, bet tieši Anrī kļuva par pēdējo Valuā dinastijas monarhu. Pēc viņa nāves karaļa tronī kāpa nīstais Navarras Anrī no Burbonu dinastijas, kuru Bērtuļa naktī paglāba nule kā apņemtā sieva. Abu savienībā nebija ierastās mīlestības, toties bija fantastiska politiska savienība. Abi gādāja viens par otra interesēm tik tālu, ka paslēpa otra mīļākos un pasargāja ārlaulības bērnus. Tas gan neliedza Navarras karalim Anrī piespiest pāvestu izšķirt laulību ar Margaritu, tiklīdz viņš bija stabili iesēdies Francijas tronī. Tikai pēc Aleksandra Dimā romāna šī sieviete kļuva labāk zināma kā karaliene Margo.