1911. gada 18. decembrī ASV piedzima Žils Dasēns. Viņš kļuva par pazīstamu aktieri un režisoru gan ASV, gan Eiropā, tomēr, iespējams, viens no lielākajiem viņa panākumiem bija viņa bērni. Džo Dasēns ir Žila dēls, kurš popularitātē pārspēja nebūt ne mazāk talantīgo tēvu.

 

Žils Dasēns jeb īstajā vārdā Julius Dasēns nedaudz skaidro jezgu ap Dasēnu ģimeni. Kad viņa dēls Džo Dasēns kļuva slavens dziedātājs, varēja viegli apjukt – ģimene ir franču emigranti ASV jeb amerikāņu emigranti Francijā. Izrādās – ne viens, ne otrs. Dasēnu ģimene bija ebreju imigranti Amerikā, kuri tur aizceļoja no Krievijas impērijas. Džo Dasēna vectēvs un Žila Dasēna tēvs bija parūku meistars Odesas operetes teātrī.

Nav nekāds brīnums, ka Žila Dasēna interese galvenokārt saistījās ar teātri. Visa ģimene pārcēlās no Midltaunas Konektikutā uz Ņujorku, kad Žils vēl bija pavisam mazs. Ņujorkā viņi apmetās Hārlemā, ebreju rajonā. Tieši ebreju kopienas teātrī savu aktiera karjeru uzsāka Žils Dasēns. Oficiāli gan šo teātri sauca par ebreju proletariāta aktieru trupu.

1934. gadā šī trupa jau saņēma telpas Brodvejā, kur sāka uzvest savas izrādes. Galvenokārt trupā bija daudz ieceļotāju no Eiropas, bet trupas vadību uzņēmās cilvēki, kas kādreiz bija studējuši teātra mākslu Krievijā. Tāpēc šī teātra aktieri savā ziņā aplipa ar sociālas pieskaņas tematikām. Tomēr kvalitāte viņu izrādēm bija ļoti augsta, ko apliecināja arī augstais kritiķu vērtējums un skatītāju atbalsts. Piemēram, Žils Dasēns ne tikai spēlēja lomas uz skatuves, bet arī sāka rakstīt scenārijus. Tā pamazām kļuva skaidrs, ka viņam ir ne tikai aktiera, bet arī producenta un scenārista talants.

1940. gadā ebreju strādnieku trupa pajuka, un Žils Dasēns saņēma uzaicinājumu braukt strādāt uz Holivudu. Viņš bija veiksmīgi debitējis ar dažām izrādēm Ņujorkā, un šo panākumu dēļ “Metro Goldwyn Mayer” studija noslēdza ar viņu līgumu. Septiņus gadus viņš filmēja dažādas filmas, sākot no īsmetrāžas ekranizācijas vienam no Edgara Alana Po darbiem, līdz pat pilnmetrāžas filmām. Tomēr Dasēns juta, ka Holivudā iegrožo viņa radošo brīvību, tāpēc 1947. gadā viņš lauza līgumu un atgriezās Ņujorkā. Trīs gadu laikā viņš ieguva lielāko iespējamo slavu, jo Žils Dasēns pilnībā realizēja savu talantu gangsteru filmās. Viņa prasmes radīt sasprindzinājumu pirms filmu scenārija atrisinājuma bija tik efektīvi, ka Žilu Dasēnu uzskata par vienu no labākajiem šādu žanru filmu meistariem.

Tomēr radošo jomu intrigas un aizmuguriski uzbrukumi prasīja daudz nervu no Žila Dasēna. Kopējā sarkanā vājprāta laikā Dasēnu apvainoja sakaros ar komunistiem un makartisma labākajās tradīcijās viņš nokļuva melnajā sarakstā. Dasēns nesaņēma nevienu filmas vai izrādes pasūtījumu un nolēma ar visu ģimeni emigrēt. Ar Dasēnu uz Eiropu aizbrauca viņa sieva un trīs bērni, tostarp dēls Džo Dasēns. Tieši emigrācijas laikā viņi apmetās uz dzīvi Parīzē, kur bija sabraukusi no ASV aizmukusī inteliģence. Šajā posmā arī radās mīts, ka Dasēnu ģimenei ir saikne ar Franciju.

Itālija un Francija bija Žila Dasēna panākumu atslēga trimdas laikā. Šajās valstīs augsti vērtēja viņa darbu un šīs valstis iedeva režisoram otro iespēju sevi apliecināt. Kannu kino festivālā viņš iepazinās ar uzlecošo grieķu kino zvaigzni Melinu Merkuri un pārcēlās uz dzīvi Grieķijā. Merkuri kļuva par Dasēna otro sievu un vairāki darbi jau ar grieķu motīviem atnesa kārtējos panākumus. Tieši kolorītās tēva dzīves dēļ vairākās valstīs slavens kļuva viņa dēls, dziedātājs Džo Dasēns. Savukārt tēvs Žils Dasēns līdz pat pensijai centās atbalstīt nekomerciālo kino, tādā veidā cenšoties aizstāvēt patiesi radoša gara iespējas izpausties. Paguris no sponsoru meklēšanas Dasēns devās pelnītā atpūtā Atēnās, kur līdz 1994. gadam dzīvoja kopā ar Melinu Merkuri.