1516. gada 18. februārī Anglijas karaļa ģimenē piedzima meita. Nosauca viņu par Mēriju, kuru gan vēlāk labāk sāka pazīt pēc iesaukas Asiņainā Mērija. Zinot, kādā ģimenē auga bērns, nav brīnums, ka viņas varas metodes bija vairāk nekā briesmīgas. Mērija Tjūdore kļuva par Anglijas karalieni un ar asinīm atguva vietu katoļticībai.


Mērija Tjūdore ir Anglijas karaļa Henrija VIII un Spānijas troņa pārstāves Aragonas Katrīnas atvase. Viņa piedzima 1516. gada 18. februārī. Piedzimšanas fakts parasti liek smaidīt un iztēloties ģimeniski jaukas ainiņas, bet diezin vai tā uzvesties varēja Henrijs VIII. Vēsturē labi zināms ar savu ātro un karstasinīgo dabu, viņš ir cilvēks, kurš nāvessodu ļāva piespriest pats savai sievai. Līdz ar to domas, ka kārotā dēla vietā Henrijs VIII apbrīnotu meitu, šķiet nevietā, vēl jo vairāk tāpēc, ka sievai bija milzīgas problēmas iznēsāt veselu un dzīvotspējīgu bērnu.

Laikam ejot, Henrijam meita iepatikās aizvien vairāk. Kādā no vizītēm Anglijas karalis it kā piebikstījis Venēcijas sūtnim un pateicis, ka meitēns nekad neraud. Kā pienākas pieņemšanās, deviņus gadus vecā Mērija spēlēja un izklaidēja viesus. Viņa tiešām bija pietiekami skarbs bērns. Vēsturnieki rakstīja, ka Mērija ir bijusi pietiekami noslēgta, kam iemesls noteikti bija arī vecāku nesaskaņas.

Henrijam VIII aizvien skaidrāks kļuva, ka Aragonas Katrīna viņam vairāk bērnu nedāvās. Bez vīriešu kārtas mantinieka nav iespējams saglabāt dinastiju Anglijas tronī un Henrijs bija tikai otrais Tjūdoru karalis. Viņš nolēma anulēt savas laulības ar Katrīnu un apprecēt Annu Boleinu, kas jau gaidīja no viņa bērnu. Zināms ir stāsts, ka laulību anulēšana un atklāta pāvesta varas ignorēšana noveda Henriju ārpus katoļticības. Viņš kļuva par Anglijas baznīcas galvu un atteicās no Romas katoļu pāvesta virsvadības.

Laulības ar Annu Boleinu nozīmēja iepriekšējās ģimenes nošķiršanu no varas. Aragonas Katrīnu aizsūtīja uz lauku īpašumiem, bet Mēriju pārcēla zemākā kārtā, turklāt pieprasīja, lai meita pieņem tēva jauno ticību, ko pārliecinātā katole Mērija atteicās darīt. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Mērija nostiprināja savu stūrgalvīgo dabu tēva acīs. Henrijam bija vairākas sievas un laulībās dzima vairāki bērni. Tikai dēls Edvards varēja mantot Anglijas troni, atstājot Mēriju un vēl vienu meitu Elizabeti kā nākamās rindā uz kāroto troni.

15 gadu vecumā karalis Edvards nomira. Viņš ļoti bažījās, ka pēc nāves pie varas nāks Mērija un atjaunos katoļticību Anglijā. Viņa mēģinājumi sekmēt protestantu kāpšanu tronī beidzās ar fiasko. Mērija sapulcēja savus atbalstītājus un ar varu sagrāba to, kas pienācās viņai pēc likuma. Kad Edvards nomira, par Anglijas karalieni kļuva Mērija. Viņa valdīja tikai piecus gadus, bet šo gadu laikā, ieguva iesauku Asiņainā Mērija. Pirmais viņas lēmums bija no cietumiem izlaist visus katoļus. Bet vēlākie lēmumi jau paredzēja protestantu vajāšanu, lai piespiestu viņus atgriezties katoļticībā. Zināms, ka vismaz 280 cilvēki tika sodīti ar nāvi Mērijas iemīļotākajā veidā – sadedzinot uz sārta. Iemesls - nevēlēšanās pieņemt veco ticību.

Mērija nomira 1558. gadā. Viņas laulībā ar Spānijas kroņprinci bērni tā arī nepiedzima un Mērijai vajadzēja samierināties, ka pēc viņas nāves tronī kāps pusmāsa Elizabete. Viņa bija protestante un kā zināms, kļuva par vienu no dižākajiem Anglijas monarhiem. Tikmēr Mērija iegāja vēsturē kā asinskāra savas ticības izplatītāja. Lai arī nav vienprātības, bet it kā tieši šī iemesla dēļ, slaveno kokteili, ko taisa no degvīna un tomātu sulas, nosauca par asiņaino Mēriju. Tas ir stiprs kā Mērijas griba, ass kā Mērijas raksturs un sekas pārāk lielai devai, labākajā gadījumā sagādā galvassāpes.