1778. gada 18. janvārī slavenais angļu jūrasbraucējs un pirmatklājējs Džeimss Kuks atklāj salu arhipelāgu. Šo salu grupu kapteinis nodēvē par Sendviča salām, kuras vēlāk pārdēvē par Havaju salām. Diemžēl tas, ko kapteinis bija atklājis, pēc diviem gadiem kļūs par viņa nāves vietu. Kuku vienkārši apēda sadusmojušies aborigēni.


Džeimss Kuks ir viens no slavenākajiem angļu jūras braucējiem, kurš iespējams pat līdz galam nebija anglis. Kuka tēvs bija skots, kurš pārcēlās dzīvot uz Angliju. Tomēr Kuka galvenā nozīme bija tā, ka viņš aizvadīja spožu karjeru Anglijas flotē, kļūdams par uzticamu kapteini un ekspedīciju vadītāju. Tieši Kuks veica trīs peldējumus apkārt pasaulei, atklādams vairākas jaunas vietas pasaules kartē. Viņš bija Karaliskās sabiedrības loceklis, kuras uzdevumā veica dažādus izpētes braucienus, lai kartografētu Anglijai svarīgās jūras teritorijas un meklētu jaunas zemes. Tā viņš atklāja daļu Ņūfaundlendas, Kanādas piekrastes, arī plašas teritorijas Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē. Nemaz jau nerunājot par vairākām salām vai to grupām, kuras trāpījās viņa vadītās ekspedīcijas ceļā.

Tomēr Kuka vecākiem nebija ne mazāko domu, ka dēls varētu reiz kļūt par jūrasbraucēju. Kuks jaunībā strādāja sava tēva fermā, tomēr ilgi zemnieka dzīvi nespēja izturēt. Viņš 18 gadu vecumā piesakās par kuģa puiku uz ogļu transporta kuģa, kas kļūst par viņa pirmo kuģi jūrnieka karjerā. Vēlāk viņš mainīja ekipāžas salīdzinoši bieži, jo pieteicās darbā pie tirgotājiem vai kravu pārvadātājiem. Taču atšķirībā no parastiem matrožiem Kuks kā junga jau izcēlās ar vēlmi apgūt jaunas zināšanas, viņš īsināja laiku uz kuģa studēdams grāmatas par navigāciju, ģeogrāfiju un citām zināšanām, kas palīdzētu nākotnē veidot karjeru flotē. Turklāt ļoti interesanti, ka pēc kāda laika Kukam piedāvāja kļūt par tirdzniecības kuģa kapteini. Kuks atteicās, tā vietā brīvprātīgi piesakoties kara flotē, lai no pašiem zemākajiem amatiem sāktu kāpt pa karjeras kāpnēm. Daudzi vēsturnieki vēl joprojām ir neziņā, kas lika Kukam pieņemt it kā tik neloģisku lēmumu, jo matroža darbs kara flotē nozīmēja elli uz ūdens.

Tomēr Kukam veicās un viņš iemantoja aizvien lielāku uzticību. Tā viņam piedāvāja doties jaunās ekspedīcijās, lai meklētu jaunas zemes Anglijas varenībai. Kuks trīs reizes apceļoja pasauli. Savā pēdējā ceļojumā viņš devās 1776. gadā. Pēc nepilnu divu gadu peldējuma, Kuks sasniedza salu grupu, kuru nosauca par godu vienam no flotes admiralitātes lordiem – grāfam Sendvičam. Tā mūsdienu Havaju salas ieguva savu pirmo rietumnieku doto nosaukumu, kas bija Sendviču salas un ar sviestmaizēm, kā izrādās, tam nav nekāda sakara.

1778. gada 18. janvārī Kuks bija atklājis mūsdienu Havaju salas. Sākumā Havaju salu pamatiedzīvotāji bija draudzīgi noskaņoti pret iebraucējiem, kuri uzkrāja spēkus tālākajam ekspedīcijas posmam, pie reizes salabojot arī savus kuģus. Pēc Havaju salām, Kuks bija nolēmis doties uz Ziemeļiem, tuvāk Kanādas un Aļaskas krastiem, lai pētītu ziemeļu jūru ceļus. Tā gada laikā viņa ekspedīcijas flote atkal atgriezās Havaju salās, kurās jau sāka mainīties vietējo uzmanības apliecinājumi. Ja sākumā havajieši domāja, ka Kuks un viņa ekipāža ir Dieva sūtņi, tad pamazām sākās vietējo un iebraucēju rīvēšanās. Vietējie sāka zagt no Kuka kuģiem ekipējumu, bet matroži atbildēja ar dažu iezemiešu sagūstīšanu. Izcēlās strīds, kura laikā Kuku nogalināja. Tā 50 gadu vecumā slavenais jūrasbraucējs krita pašatklātajā zemē. Līdz pat 19. gadsimtam Havaju salas pazina kā Sendviča salas, kad nolēma tās sākt saukt arhipelāga lielākas salas vārdā par Havaju salām.