1778. gada 18. janvārī angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks atklāj jaunas salas. Viņš tās nosauc par Sendviča salām. Mūsdienās tās labāk zināmas, kā Havaju salas. Diemžēl, Kuks vēl nenojauta, ka otrās viesošanās laikā, šīs salas kļūs viņam liktenīgas.


Džeimss Kuks atklāja Havaju salas jau kā slavens jūrasbraucējs. Viņš vairākās ekspedīcijās bija pierādījis savas spējas atklāt jaunas zemes. Viņa īpašais stāsts bija zemeslodes apkuģošana pa Dienvidu okeānu. Kuks pierādīja, ka neeksistē iedomātais dienvidu kontinents Terra Australis. Tāpat kā Kuks nespēja pierādīt, ka ir iespēja apkuģot Ziemeļameriku pa tās ziemeļu ceļiem. Tieši ar šādu mērķi viņa trīs kuģi izgāja no ostas Lielbritānijā, lai atrastu jaunus kontinenta apkuģošanas ceļus. Peldējuma sākumā Kuks izpētīja tropu joslu un tad mērķtiecīgi devās uz ziemeļiem. Šīs ekspedīcijas pirmās izpētes daļā viņš kļuva par pirmo eiropieti Havaju salās.

1778. gada 18. janvārī Kuka ekipāža piestāja pie vēl nezināmām salām. Viņiem nebija zināšanu, ka attiecīgajās koordinātās būtu jāmeklē kāda zeme, tāpēc Kuks izmantoja savas pirmatklājēja tiesības un nosauca salas par Sendviča salām. Nosaukumam nebija nekāda sakara ar angļu sviestmaizi, jo viens no admiralitātes lordiem bija lords Sendvičs. Viņš bija liels Kuka atbalstītājs un viņam Kuks var būt pateicīgs viņam par savu karjeru. Pateicībā par izrādīto uzticēšanos, Kuks nosauca salas sava labvēļa vārdā.

Havaju salās Kuks pabija divas reizes. Pirmā bija ļoti veiksmīga, jo angļi ieradās Auglības dieva rituāla laikā un kuģu peldējums saskanēja ar iezemiešu priekšstatiem, kā būtu jānotiek auglības dieva uznācienam viņu ikdienā. Šī iemesla dēļ Kuks pat kādu laiku tika uzskatīts par šī dieva inkarnāciju cilvēka ķermenī. Havaju salu atklāšanas reizē Kuku uzņēma draudzīgi, tomēr lielas nepatikšanas sagādāja eiropiešu otrā viesošanās. Pēc gada angļi bija spiesti atkal piestāt Havaju salās, jo cieta neveiksmi mēģinājumā appeldēt Ziemeļamerikas ziemeļus. Atdūries pret ledus sienu, Kuks bija spiests atgriezties. Turklāt vienam no viņa kuģiem bija pamatīga sūce. Tāpēc arī kapteinis Kuks pavēlēja atrast vietu Havaju salās, kur izvilkt kuģi krastā remontam.

Remonta laikā angļi sāka just iezemiešu nedraudzību. Kuks parasti bija cilvēks, kurš centās vienoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt viņa raksturs bija draudzīgs, nevis agresīvi cietsirdīgs. Kuks sākumā pievēra acis uz nenozīmīgām zādzībām, lai nedusmotu vietējos. Kuģi maksimāli ātri salaboja un devās jūrā, taču to pārsteidza vētra un nācās griezties atpakaļ, remontēt takelāžu. Tieši otrā remonta laikā havajieši nozaga angļiem laivu. Tas pamatīgi sadusmoja komandu un Kuku, kuri nolēma par ķīlnieku saņemt vietējo cilts vadoni. Jūrnieku atmiņās rakstīts, ka salinieki it kā sākuši padoties angļiem, līdz kāds neizturējis un ar šāvienu cerējis izbiedēt iezemiešus. Tajā brīdī vairāki simti vietējo metās virsū angļiem un cīņā nogalināja kapteini Kuku. Pastāv versija, ka paša atklāto salu iezemieši Kuku apēda. Jo, kad viņa palīgiem beidzot izdevās vienoties par Kuka mirstīgo atlieku atgūšanu, vietējie uz kuģi atsūtīja grozu ar pārdesmit kilogramiem gaļas un Kuka galvu bez apakšējā žokļa. Tā visu, kas palika pāri no Havaju salu atklājēja Kuka, apglabāja jūrā. Pastāv versija, ka spāņi varēja ieraudzīt Havaju salas pat 200 gadus pirms Kuka, taču šīm ziņām nav pilnīga apstiprinājuma. Pašiem spāņiem par laimi, viņi nepiestāja salā, kur varēja tikt izcepti uz iesma.