1698. gada 18. spetembrī uz Bastīlijas cietumu tiek pārvests noslēpumains cietumnieks. Viņa vārdu neviens nezina, jautājumus uzdot nedrīkst, bet seju aizklāj maska. Kas bija šis noslēpumainais cietumnieks un kā radās leģenda par cilvēku dzelzs maskā.

Nav zināms, kad piedzima mītiskā persona „Dzelzs maska”, taču zināms, ka viņš nomira 1703. gadā. Pat pēc nāves bija aizliegts noņemt masku no viņa sejas. Kamēr ieslodzītais atradās cietumā, nāves spriedums sagaidīja ikvienu, kurš centīsies ar viņu sazināties.

Cietumnieka seju klāja maska, viņa vārds nebija zināms, tāpat kā nebija zināms pārkāpums un saņemtais sods. Kad ieslodzītais nomira, viņa kamerā tika nomainītas visas grīdas flīzes, noārdītas visas sienas, iznīcināts viss, kur varēja slepus ieskrāpēt kādu vēstījumu. Interesanti, ka par Dzelzs maskas leģendu mums jāpasakās dižajam domātājam Voltēram. Arī Voltērs kādu laiku pabija Bastīlijā, kurā sadzirdēja nostāstus par cilvēku dzelzs maskā. Vēlāk šo stāstu literatūrā veiksmīgi iemūžināja Aleksandrs Dimā, uzrakstot romānu „Dzelzs maska”.

Versijas par 1698. gada 18. septembrī Bastīlijā ievesto cietumnieku ir daudzas un dažādas. Priecē, ka nevienā no tām netiek minēts, ka ieslodzīta būtu sieviete. Lai arī nežēlīga ir iekalšana dzelzs maskā, tomēr francūži vismaz saglabājuši savu attieksmi pret daiļo dzimumu un sievieti šādām mocībām nav pakļāvuši.

Aleksandrs Dimā apraksta, ka ieslodzītais bijis karaļa Ludviga XIV brālis. Tā kā brālis ir piedzimis pirmais, tad karalis ir licis viņu iekalt dzelzs maskā un noslēpt no sabiedrības acīm. Kurš bija šī cilvēka tēvs, nav zināms. Vienā versijā tiek minēts, ka abi bērni bijuši karaļa Ludviga XIII sānsoļa augļi, kamēr citos avotos minēts, ka laulību pārkāpa pati karaliene. Francijas karaļpāris it kā atsvešinājies, jo karaliene bijusi neauglīga, taču pēc pāris uzskatāmiem piemēriem, viņa tomēr sarūpēja vīram pierādījumus, ka bērnu var ieņemt, tāpēc pirmais bērns noslēpts no visu acīm, kamēr saticībā radīts īstais Francijas troņmantinieks. Viss gājis gludi, līdz nosacīti vecākais brālis kādā dienā sadusmojies uz jaunāko un to iepļaukājis. Atriebjoties, kroņprincis licis viņu pazemot, iemetot cietumā un nošķirot no sabiedrības.

Aizdomas par dzelzs maskas leģendas patiesumu sākās pēc vairāku cietuma uzraugu atmiņām, ka maska nebūt nebija dzelzs, bet gan samta, jo ar dzelzs masku ieslodzītais pavisam drīz būtu nosmacis. Tad sāka parādīties arī vairākas versijas, ka ieslodzītais nebija tik augsti stāvoša persona, kā iespējamais karaļa dubultnieks vai radinieks. Viena versija ir, ka zem maskas ieslodzīts bijis avantūrists Matiolli. Itālis apsolījis Francijas karalim, ka pierunās savu hercogu nodot ļoti svarīgu cietoksni. Saņēmis kukuļa naudu, Matiolli pārdevis noslēpumu Francijas ienaidniekiem un aizlaidies. Par šādu krāpšanu Francijas valdnieks tā noskaitās, ka atriebās un notverto meli ieslodzīja Bastīlijā.

Vēl viena salīdzinoši pikanta versija ir, ka zem maskas slēpts Francijas kardināls Mazarīni. Vēl vairākus gadu desmitus pirms ieslodzītā parādīšanās Bastīlijā no Polinēzijas izvests cilvēks, kurš kā divas ūdens lāses bijis līdzīgs kardinālam. Vajadzīgajā brīdī īstais kardināls nolaupīts, bet viņa vietā ielikts viltvārdis. Vēl kāds franču vēsturnieks parūpējies par gardu versiju franču gaumē. Intrigas mīlošie francūži izskatīja iespēju, ka Mazarīni zem maskas paslēpts, jo palīdzējis karalienei pārliecināt karali par savu auglību. Dieva kalps bijis īsts džentlmenis un pats uztaisījis karalienei bandu bērnu.

Lai arī kādas būtu francūžu versijas, visdīvaināko piedāvājuši Krievijas vēsturnieki. Kāds izteicis domu, ka Pētera 1. viesošanās tūrē Eiropā, Francija izstrādājusi viltīgu plānu. Sameklējusi caram dubultnieku un samainījusi viņus. Īstais Krievijas valdnieks nomiris cietumā, kamēr viltvārdis atgriezies Krievzemē.

Dzelzs maskas vārds tā arī nekad nebūs zināms, tāpēc skaidrs, ka leģendas par ārlaulības bērniem vai dvīņiem vienmēr šķitīs interesantas un aizraujošas. Plaši šīs idejas tiek apspēlētas masu kultūras produktos. Filmas, grāmatas, tas viss tiek kāri tverts. Nav jau nemaz izslēgts, ka 18. septembrī Bastīlijā ieveda vienkārši bīstamu politisku oponentu. Taču tāds nu ir leģendu spēks – sapīt varoņus un notikumus tā, lai mēs vēl ilgi par tām lauzītu galvas un meklētu šķietami ticamākās versijas.