1487. gada 19. augustā Aragonas Ferdinands kopā ar Kastīlijas Izabellu iekaro Malagu. Abu laulības liek pamatus savienībai, kas radīs mūsdienu Spāniju, savukārt Malagas pakļaušana, iesāk mauru izspiešanu no Eiropas.

 

Malaga ir viena no lielajām Spānijas pilsētām, kas gan stipri atpaliek no metropolēm, kādas ir Madride vai Barselona. Taču Malaga ir viena no lielākajām Andalūzijas pilsētām, kas apjoma ziņā atpaliek tikai no Seviļas. Tās vēsture sākas ap 8. gs. pirms mūsu ēras, kad Malagu dibina feniķieši. Viņi to sākumā sauc par Malaku un labi vien ir, ka pilsētu dibina feniķieši, ne grieķi, pretējā gadījumā pilsētas nosaukumu pieklājīgā veidā pārtulkot būtu grūti.

Romiešu ekspansijas laikmetā Malaga nonāca arī šīs impērijas valdījumā. Ap 2. gs. pirms mūsu ēras romieši to padara par ietekmīgu ostas pilsētu. Tad to pārsauc par Flāvija Malacitāna ostu. Pēc Romas spēku izsīkuma tā nonāca vetsgotu rokās, līdz 7. gs. pilsētu iekaroja arābi. No Ziemeļāfrikas atkuģojušie pirāti nodibināja Malagā savu emirātu. Mauru un berberu valdījumā, Malaga sabija vairāk nekā septiņus gadsimtus.

Emirāta laikā Malaga nostiprinās kā viena no lielajām ostām. Ap 11. gadsimtu tā kļūst ļoti turīga zīda un audumu tirdzniecības dēļ. Tad arī Malaga nostiprinās kā visa emirāta centrs. Taču tajā pašā brīdī, Malaga kļūst par dadzi acīs kristiešiem. Katoļticīgie spāņi trin zobenus un šķēpus, lai izmestu maurus no savas zemes.

Liels notikums aiz Pireneju kalniem notika 1469. gadā. Tad laulības slēdza Aragonas Ferdinands un Kastīlijas Izabella. Abi pārstāvēja ietekmīgākos reģionus Spānijā un patiesībā lika pamatus mūsdienu Spānijai. Tieši apvienotais Aragonas un Kastīlijas karaspēks 1487. gada 19. augustā iekaro paradīzi zemes virsū – Malagu. Cīņā ar mauriem abu spēks ir pārāks, un Malaga nonāk kristiešu rokās. Taču cīņa par Malagu ir daļa no lielākās kaujas, tā ir Ferdinanda un Izabellas cīņa pret arābiem.

Abu valdīšana iegāja vēsturē vispirms jau ar šausminošo inkvizīciju. Abi bija pārliecināti katoļi, kuri nežēloja uz sārta tā saukto neticīgo miesas. Ferdinands kļuva īpaši populārs pēc gadiem ilgiem centieniem atkarot zemes no arābiem. Šajā cīņā viņam ļoti palīdzēja kā reiz no inkvizīcijas iegūtā nauda. Sodītajiem pagāniem vai citu ticību cilvēkiem atņēma īpašumu. Trešā daļa pienācās karalim, bet vēl vienu trešdaļu līdzekļu viņš ieguva pēc uzvarētāja tiesībām. Tāpēc pāvesta kase saņēma trešo daļu no laupījuma, kamēr Spānijas karalis iekasēja pārējo. Tas viņu padarīja par ļoti bagātu vīru, bet pārvaldīto valsti par ļoti spēcīgu kara laukā. Andalūzijas iekarošanu viņi ar sievu sāka atņemot Granadu. Vēlāk pienāca laiks arī Malagai. Pilsēta atradās izdevīgā vietā, turklāt, atņēma mauriem viņu ilgadējo emirāta galvaspilsētu. Tieši izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums neļāva pilsētai dzīvot mierā, to plosīja vēl vairākas revolūcijas un dažādi uzbrukumi. Taču ievērojamu uzplaukumu pilsēta panāca jau ģenerāļa Franko režīma laikā. Tā, piesaistot tūristus no Centrāleiropas, kļuva par ekonomiskā izrāviena pilsētu. Tad arī tika atklāta lieliska Costa del Sol pludmale, bet tūrisma nauda izlietota citu nozaru attīstībai. Lai arī kāda būtu Malagas vēsture, viena lieta, ko šī pilsēta jau ir devusi pasaulei, ir lieliskais Pablo Pikaso un šarmantais Antonio Banderas.