1848. gada 19. augustā viens no lielākajiem ASV laikrakstiem „New York Herald” raksta par zelta drudzi rietumkrastā. Kalifornija, kas vēl pat nav ASV štats, pēkšņi ir pārņemta ar imigrantiem, kuri visi kā viens rok, sijā un meklē pasaulē vilinošāko metālu.

Kalifornijas zelta drudzis patiesībā sākās 1848. gada janvārī, kad Džons Saters savās raktuvēs atrada pirmo zelta gabalu. Runas par to, ka Kalifornijā varētu būt zelts, ceļoja no mutes mutē, taču pagaidām lielu pierādījumu tam nebija. Kad Saters kopā ar kompanjonu pārbaudīja zelta gabala kvalitāti, skaidrs bija, ka dārgmetāls zemē bija gan.

Sākotnēji Saters ieteica draugam par zeltu neko nestāstīt. Kamēr viņi turpinās meklējumus, apkārtnē drudžaini saskries dažādi laimes meklētāji un postīs sējumus fermā. Taču ilgi šādas ziņas palikt noslēpumā nevarēja, jau pēc mēneša vietējā San Francisko avīze rakstīja par uzņēmēju Semjuelu Brenanu, kurš uzsāka zelta meklēšanas piederumu tirdzniecību. Apķērīgais uzņēmējs visticamāk bija atradis, ne nopircis, palielāku zelta gabalu un tad izgāja mārketinga gājienā pa pilsētu. Kliedzot: „Zelts, Zelts, Zelts no amerikāņu upēm!”, ziņas par iespējamo bagātību Kalifornijā apskrēja apkārt visam kontinentam. Sākās masveida ceļošana uz Kaliforniju, lai meklētu zeltu tāpat virszemē, vēlāk sijātu upēs un tikai tad raktu pazemē.

1848. gada 19. augustā Ņujorkas laikraksts „Herald” uzrakstīja visaptverošu rakstu par notikumiem Kalifornijā. Teorētiski šo datumu uzskata par zelta drudža sākumu, lai arī pirmais tīrradnis bija uziets vairāk nekā pusgadu pirms raksta. Pēc „New York Herald” publikācijas par zelta klātesamību uzzināja ne tikai amerikāņi, bet arī citu kontinentu iemītnieki. Kalifornijas zelta drudzis ar to arī slavens, ka dārgmetālu meklēt sabrauca teju vai no visas pasaules.

1848. gada beigās ASV prezidents oficiāli uzrunāja Kongresu un apstiprināja, ka ASV ir uzgājušas zeltu. Vairāk nebija neviena šķēršļa, kas varētu kaitēt zeltračiem. ASV zibenīgi pabeidza juridiskās formalitātes ar Meksiku, kas ļāva pabeigt Kalifornijas inkorporāciju Savienotajās valstīs pēc ASV - Meksikas kara.

Zelta drudzis Kalifornijā ilga līdz 1855. gadam. Tā laikā, nu jau ASV štatā, ieceļoja ap 300 tūkstošiem cilvēku, kas ļāva attīstīties gan jaunā štata infrastruktūrai, gan arī vietējai vidusšķirai. Sākotnēji Kalifornija bija noputējusi province, kurā nebija īsti nekā cita ko darīt, kā tikai audzēt pārtiku un ganīt lopus. Taču pēc zelta drudža tādas pilsētas kā San Francisko pēkšņi kļuva lielas, plašas un apdzīvotas.

Cits stāsts gan ir par zelta drudža galvenajiem varoņiem – zelta meklētājiem. 7 gadu laikā Kalifornijā izraka lielu daudzumu zelta. Mūsdienu naudas izteiksmē tā vērtība pārsniedz vairākus miljardus dolāru, taču šī bagātība nonāca tikai dažu kabatās.

Sākotnēji zeltu Kalifornijā meklēja tāpat – slapstoties pa kalnu ielejām un krūmiem, jo zelts bija atrodams virszemē. Vēlāk to sāka sijāt upēs. Taču, kad arī šī iespēja tika izsmelta, lielākie zelta ieguvēji sāka algot ekspedīciju vadītājus, lai viņi zeltu raktu pazemē. Tā zelta tirdzniecība nonāca dažu cilvēku rokās. Bet tie, kas reāli raka un triecās uz Kaliforniju no Eiropas vai pat Āzijas, tie bieži atgriezās mājās vai apmetās uz dzīvi ASV ar teju tukšām kabatām. Zelta drudzis bija īsts cilvēka zemiskāko instinktu teātris – krāpšana, zagšana, nodevība.

Tajā pašā laikā zelta drudzis Kalifornijā iezīmēja štata uzplaukumu. Tas nostiprinājās finansiāli. Bet zelta meklētāji protams atstāja savas pēdas štata vēsturē. Pēc zelta drudža izpostīta palika daba. Vieni no lielākajiem zaudētājiem zelta meklētāju dēļ bija arī vietējie indiāņi. Kalifornijas ciltis zaudēja savas zemes, 100 tūkstoš vietējo pamatiedzīvotāju aizgāja bojā vai nomira no ievazātajām slimībām, kamēr teju 5 tūkstoši indiāņu tika noslepkavoti. Zelta drudzis ir palicis Kalifornijas vēsturē uz mūžīgiem laikiem. Tas radīja tādu jēdzienu kā „Kalifornijas sapnis”, un zelta racēji eksistē arī mūsdienās. Lielākoties gan zelta racējas. Tā kā Kalifornija ir turīgu cilvēku zeme, par tādām sauc jaunas daiļavas, kuru galvenais mērķis ir atrast turīgu vīru.