240. gadā pirms mūsu ēras grieķu matemātiķis Eratosfēns izmēra Zemes apkārtmēru un rādiusu. Viņš, kā jau lielākā daļa seno zinātnieku, aizraujas ar matemātiku, filozofiju un astronomiju. Un tieši debesu ķermeņu novērojumi un Saules stāvoklis, ļauj Eratosfēnam aplēst aptuveno Zemes rādiusu. Mūsdienu zinātnieki ar apbrīnu ir atzinuši, ka viņa novērojumi sanākuši pat ļoti precīzi.

 

Eratosfēns ir labi zināms grieķu astronoms un matemātiķis, kuru dzīves laikā saukāja par cilvēku „beta”, kam ir ļoti filozofiska nozīme. Viņš bija viens no spožākajiem sava laikmeta prātiem, jo Ēģiptes valdnieks uzaicināja Eratosfēnu kļūt par Aleksandrijas bibliotēkas vadītāju.

Eratosfēns bija cēlies no mūsdienu Lībijas teritorijas. Lielāko daļu izglītības viņš ieguva jau pieminētajā Aleksandrijā. Eratosfēns mācījās pie labi zināmā dzejnieka, bibliogrāfa Kalimahas. Savukārt filozofijā viņu skoloja Liznijs. Tomēr visu dzīvi Aleksandrijā Eratosfēns nenodzīvoja, viņš pārcēlās uz Atēnām, kur kļuva par izteiktu Platona skolas pielūdzēju. Viņam tik ļoti patika Platona skola, ka viņš pats sevi sāka saukt par platonieti. Tikmēr viņa zināšanas kļuva tik plašas un visaptverošas, ka Eratosfēna laikabiedri viņu sāka saukt par cilvēku „beta”. Iemesls tam līdz galam nav zināms, tomēr pastāv divas daudz maz ticamas teorijas. Abas saistītas ar grieķu alfabētu un abas ļoti glaimojošas Eratosfēnam. Pirmā vēsta, ka viņu nosauca par alfabēta otro burtu tāpēc, ka dižāks bija tikai pats Platons. Tātad „alfa” vieta bija godinājums dižajam domātajam, bet „beta” jau varēja dižākajam aiz skolotāja. Savukārt otra teorija balstās uz ideju, ka „alfa” var veltīt tikai senčiem, kurus godina kā gudrākos un viedākos, bet „beta” ir apzīmējums dižākajiem no dzīvajiem. Grozies kā gribi, bet abas teorijas ir ļoti glaimojošas Eratosfēnam.

Grieķu pasaulē cilvēkiem patīk veltīt daudz glaimu un labu vārdu cienītam pilsonim. Eratosfēna gadījumā, glaimi bija pamatoti. Viņš aizrāvās ar pārspriedumiem literatūrā un gramatikā, viņš pats daudz rakstīja, tostarp ne tikai prātojumus, bet arī komēdijas. Viņam piemita unikāla atmiņa, ko mēdza saukt par enciklopēdisku. Tieši šī iemesla dēļ, Ēģiptes valdnieks Ptolemajs III uzaicināja Eratosfēnu pārcelties no Atēnām uz Aleksandriju. Viņš piedāvāja vienreizēju iespēju kļūt par Aleksandrijas bibliotēkas vadītāju un galveno uzraugu. Šīs piedāvājums nozīmēja ne tik daudz turīgu dzīvi, cik unikālu iespēju tikt pie retām grāmatām. Aleksandrijas bibliotēkas vajadzībām pilsētā bija likums, visi kuģi, kas ienāk ostā, obligāti nodot visas grāmatas bibliotēkas rakstvežiem norakstīšanai. Tā Eratosfēns tika pie unikāliem rakstu darbiem, kas bieži ieceļoja no dažādām pasaules malām.

Tieši Aleksandrijā Eratosfēns piedzīvoja sava mūža lielāko atklājumu. Viņš ar Saules pulksteņa palīdzību un ģeometriskiem skaitļojumiem, izmērīja attālumu starp Aleksandriju un citu Ēģiptes pilsētu Asuānu. Tieši Eratosfēns izvirzīja priekšlikumu pasauli dalīt līnijās jeb meridiānos. Tā kā Aleksandrija un Asuāna bija uz vienas līnijas, tad pēc Saules attāluma varēja saprast attālumu starp abām pilsētām. Bet ja zināt attāluma un Saules kopsakarību, tad var nomērīt, cik liels ir Zemes apkārtmērs.

Ir gan viena nianse, kura pabojā Eratosfēna ģenialitāti. Viņš attālumu mērija stadijos – mērvienībā, kas atšķīrās Grieķijā un Ēģiptē. Grieķu stadijs bija 178 metri, kamēr ēģiptiešu 157 metri. Pēc izteiktā attāluma centās pārbaudīt Eratosfēna kalkulācijas un sanāk, ja viņš Zemes rādiusu centās izteikt grieķu stadijos, tad kļūda ir aptuveni 700 kilometri, ja ēģiptiešu - kļūda ir vairs tikai nepilni 90 kilometri. Vienā vai otrā variantā,apbrīnojami, ka šādu novērojumu varēja izdarīt bez īpašām tehniskām papildierīcēm. Bet, ja attālumu viņš sākotnēji mērīja ēģiptiešu stadijos, tad taisnība bija tiem, kas Eratosfēnu varbūt vērtēja pat augstāk par pašu Platonu.

Diemžēl dzīves nogale Eratosfēnam pagāja skumji. Viņš kļuva akls un bez iespējas lasīt un vērot dabu, viņš zaudēja vēlmi dzīvot. It kā viņš bija tik nomākts, ka pats nobadināja sevi līdz nāvei. Viņa loma ar Zemes rādiusa izteikšanu gan ir tik liela, ka tieši Eratosfēnam jāsaka paldies par meridiānu ideju. Šī ideja atviegloja kartogrāfu darbu un lielā mērā ģeogrāfijas jēdziens cēlies no Eratosfēna. Jo tieši viņš grieķu valodā to nosauca par „Zemes rakstīšanu” jeb aprakstīšanu, jo vārda salikums ir γεωγραφία.