1848. gada 19. martā pasaulē nācis viens no brāļiem Ērpiem. Šķiet, varētu teikt, ka viens no slavenākajiem amerikāņu mežonīgo rietumu kovbojiem - Vaiats Ērps. Viņš piesaistījis uzmanību ar savu nesaprotamo dzīves stilu. Te Vaiats Ērps ir kārtības sargs, te laupītājs un bordeļa saimnieks. Kas viņš bija patiesībā, vai kāds maz var zināt.

 

Vaiats Ērps piedzima mazā pilsētiņā Ilinoisas štatā 1848. gada 19. martā. Viņš bija ceturtais bērns no sešiem brāļiem, kuru tēvs bija vietējais likumsargs un bijušais kara veterāns Nikolass Ērps. Par godu savam komandierim Meksikas kara laikā, tēvs jaunāko dēlu nosauca par Vaiatu.

Iespējams, ka brāļu Ērpu dažādā nodarbošanās ir saistīta jau ar tēvu. Lai arī Nikolas Ērps bija vietējās pilsētiņas konstebls, tas viņam neliedza nodarboties arī tajā laikā aizliegto alkohola tirdzniecību, par ko arī saņēma sodu.

Pilsoņu karā brāļi Ērpi iepazina ieročus darbībā. Vecākie trīs brāļi karoja savienības piekritēju pusē, kamēr Vaiats ar jaunākajiem brāļiem nodarbojās ar lauksaimniecību. Arī jaunākie Ērpu puikas būtu devušies karot, ja ne vecuma šķērslis. Vaiats bija par jaunu karadienestam, jo puisim bija tikai 13 gadi.

Ap pilngadības sasniegšanu Vaiats kopā ar brāli Virdžilu iekārtojās darbā Kalifornijā, lai braukātu ar diližansu. Skaidrs, ka šāds transports bija laupītāju uzmanības vērts, tāpēc brāļi varēja likt lietā savas pistoļu meistarības, lai aizstāvētu kravu, pasažierus un paši sevi. Zināms, ka tieši kučiera karjeras laikā Vaiats Ērps aizrāvās arī ar kāršu spēli.

Lielāko daļu savas dzīves Vaiats Ērps pavadīja kā likumsargs. Lai gan viņa izgājieni un darbība dažkārt vairāk atgādināja noziedznieka slavu. Viņš pārcēlās no vienas pilsētas uz citu, jo agri vai vēlu Vaiatu Ērpu pašu sāka vainot noteikta veida nelikumīgās darbībās. Te viņu apvainoja slepkavībā, te zādzībā, te vispār uzskatīja, ka viņš ir melis un krāpnieks. Kādu laiku izveicīgais pistoļu vicinātājs pat sabija pagrīdē, tā varētu nosaukt viņa uzņēmējdarbību, jo Vaiats Ērps pāris gadus bija viens no prieka mājas saimniekiem Peorijas pilsētā Ilinoisā. Tā kā viņu arestēja vismaz trīs reizes, statistika liecina, Ērps bija ilgstošs un godprātīgs bordeļa saimnieks. Šī nodarbošanās nebija tikai un vienīgi pārpratums.

Pārmaiņas dēkaiņa dzīvē sagādāja brāļi. Vecākie Ērpi bija pievērsušies likumsargu amatiem, jo mežonīgajos rietumos likumu varēja sargāt jebkurš, kurš bija pietiekami traks, lai iesaistītos strīdos ar zagļiem, slepkavām un rīkļu rāvējiem. Ērpi bija šajā ziņā pat ļoti iedomīgi. Viņi atklāti konfliktēja ar vairākiem grupējumiem, kurus saukāja par kovbojiem. Pārsvarā tie bija zirgu zagļi, kurus dažās pilsētās piesedza vietējie likumsargi. Cita starpā, šie stāsti aizveda pie pārmetumiem, ka paši Ērpu brāļi piesedza savus draugus. Godīgiem cilvēkiem aizstāvību nevajadzēja, tāpēc mēļoja, ka Ērpi paši ir radījuši kaut ko līdzīgu kriminālam grupējumam.

Sarūpējuši sev ietekmīgus ienaidniekus, Ērpu brāļi vairs nevarēja justies droši. Viņi uz ielas vienatnē vairs nemēdza staigāt. Vienu no brāļiem, Morganu, pretinieki nogalināja, kas izraisīja pārējo brāļu atriebību. Tieši Vaiata ierosinātās vendetas dēļ, Ērpi nonāca ārpus likuma. Taču ASV vēl bija pietiekami daudz pilsētu, kurās bija iespējams patverties. Pēc tā dēvēto kovboju slepkavības, Vaiats Ērps pārcēlās uz Sanfrancisko, bet vēlāk uz Sandiego. Tur viņš naudu pelnīja ar azartspēlēm un īpašumu spekulācijām. Taču nāve viņu piemeklēja 80 gadu vecumā, visticamāk prostatas vēža formā. It kā Vaiata Ērpa stāsts nebūtu nekas sevišķs, ja vien par viņu nesarakstītu lielu daudzumu pārspīlētu romānu un ja uz viņa vārdu neatsauktos arī filmu industrija. Vaiats Ērps bija lielisks pistoļu virtuozs, kura dzīvi nekā citādāk, kā tikai par piedzīvojumiem, nosaukt nevar.