Šobrīd valdošais Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs tika kronēts 1973. gada 19. septembrī. Viņa valdīšanas laikā Zviedrijas monarhija piedzīvojusi vairākas nozīmīgas modernizējošas pārmaiņas.

 

Kārlis Gustavs Folke Huberts Bernadots, kopš dzimšanas arī Jemtlandes hercogs, Zviedrijas kroņprinča Gustava Ādolfa dēls un tobrīd valdošā karaļa Gustava V mazmazdēls, nāca pasaulē 1946. gada 30. aprīlī. Kārlim Gustavam bija četras vecākas māsas, taču tobrīd Zviedrijas troņa mantošanas kārtība noteica vīriešu līnijas prioritāti, tāpēc bija diezgan ticams, ka reiz Kārlis Gustavs kļūs par Zviedrijas karali, mantojot troni pēc sava vectēva un tēva. Liktenis gan bija lēmis citādi – kad nākamajam monarham bija vien deviņi mēneši, viņa tēvs, princis Gustavs Ādolfs gāja bojā lidmašīnas avārijā. Tā nu Kārlis Gustavs mantoja troni no sava vectēva karaļa Gustava VI Ādolfa un tika kronēts kā Kārlis XVI Gustavs 1973. gada 19. septembrī.

Saprotams, ka jau kopš bērnības troņmantnieks tika gatavots savam mūža uzdevumam. Pie tam apkārtējo novārtā pamesta izrādījās mazā prinča emociju pasaule, kuru sāpīgi skāra agri zaudētā tēva trūkums. Kārļa Gustava māte, princese Sibilla, uzskatīja par labāku tēva nāvi ar bērniem neapspriest, un zviedru galms viņu šai ziņā visnotaļ atbalstīja. Aiz kaut kādiem savādiem piedienīguma apsvērumiem, cik var noprast, patiesība no karaļa bērniem tika slēpta, un uz viņu vaicājumiem apkārtējie atbildējuši visai bieži vienkārši ar klusuciešanu. Tikai septiņu gadu vecumā Kārlis Gustavs pirmo reizi uzzinājis patiesību par tēva bojāeju. Iespējams, ar psiholoģisko traumu saistīta bijusi vēl viena apkārtējo nepamanīta nopietna problēma – Kārlim Gustavam ir disleksija, smadzeņu darbības īpatnību izraisītas grūtības uztvert rakstītu tekstu. Vēlāk par to ilgi baumoja, līdz karaliene Silvija 1997. gadā publiski atzina vīra diagnozi, kuru vajadzējis pamanīt un novērst jau bērnībā.

Pēc vidusskolas Kārlis Gustavs divus ar pusi gadus pavadīja militārajā dienestā, pie kam visās trīs galvenajās bruņoto spēku šķirās, un līdz troņa mantošanas brīdim bija ieguvis sauszemes un gaisa spēku kapteiņa un jūras spēku leitnanta pakāpes. Upsalas un Stokholmas universitātēs viņš studēja vēsturi, socioloģiju, politoloģiju, nodokļu tiesības un ekonomiku. Praktiskās pieredzes iegūšana notika, gan strādājot diplomātiskajā dienestā, piemēram, Zviedrijas misijā ANO un vēstniecībā Londonā, arī stažējoties privātajā sektorā – vienā no Londonas bankām un zviedru smagās rūpniecības lieluzņēmumā „Alfa Laval”.

Zviedru karaļa pienākumi ir lielāko tiesu ceremoniālas un reprezentatīvas dabas. Tomēr Kārlis XVI Gustavs sevi apliecinājis kā politiski aktīvu valdnieku, kurš licis Zviedrijas monarhijai pielāgoties mūsdienu Eiropas sociāli politiskajām nostādnēm. Jau kāpjot tronī viņš atmetis tradicionālo titulu, kas bijis nemainīgs kopš 1540. gada un skanējis „no Dieva žēlastības zviedru, gotu un vendu karalis”. Tas nomainīts pret lakonisko „Zviedrijas Karalis”. Kas vēl svarīgāk, 1980. gadā tika mainīta Zviedrijas konstitūcija un Zviedrija kļuva par pirmo monarhiju pasaulē, kas atmeta pirmdzimtības tiesības pa vīriešu līniju. Tagad Zviedrijas troni manto pirmdzimtais, neatkarīgi no dzimuma – šobrīd troņmantniece ir 1977. gadā dzimusī kroņprincese Viktorija. Var piebilst, ka Kārlis XVI Gustavs ir arī pirmais Zviedrijas monarhs, kura laulātā draudzene nav dzimusi aristokrātu ģimenē: karalienes Silvijas tēvs bija vācu uzņēmējs. Un vēl – Zviedrijas karaļnams ir īsta paraugģimene, kuras reputāciju līdz šim nav skārušas nedz šķiršanās, nedz skandāli.