1940. gada 19. septembrī Polijas armijas virsnieks Vitolds Pileckis labprātīgi dodas uz Aušvices koncentrācijas nometni. Viņa uzdevums ir kļūt par informatoru Polijas trimdas valdībai, kura vēlas pārliecināt rietumus, ka Aušvicē notiek genocīds.

Vitolds Pileckis uzauga poļu patriotu ģimenē. Tieši savu nacionālo jūtu dēļ jau Pilecka vecaistēvs bija nonācis Sibīrijā un vēlāk Karēlijā. Par dedzīgu savas valsts mīlestību, Pileckus izsūtīja. Taču sīkstie patrioti sagaidīja savu iespēju pēc Pirmā pasaules kara. Pileckis šajā laikā pievienojās nacionālo kaujinieku kustībai, kura vēlāk integrējās Polijas regulārajai armijai. Poļu varonis cīnījās par Polijas interesēm gan Kijevas, gan arī Viļņas apgabalā.

Salīdzinoši mierīgajā Pasaules karu starplaikā Pileckis strādāja savā jauniegūtajā ģimenes lauku saimniecībā un aizrāvās ar gleznošanu, līdz laikam, kad pienāca Otrais pasaules karš.

Pilecki mobilizēja armijā kā kavalērijas virsnieku. Acīmredzot armijas dzīve Vitoldam Pileckim gāja pie sirds, jo miermīlīgās dzīves posmā viņš tomēr nokārtoja virsnieka apmācības Polijas armijā. Nacistiskās Vācijas uzbrukums Polijai bija neapturams. Pileckis karoja centrālajā Polijas apgabalā, kā kavalērijas vada komandieris. Taču nežēlīgās cīņas viņa vienību atsvieda līdz pat Ļvovai Ukrainā, kur kavalēristus apvienoja kopā ar kājnieku divīziju.

Tieši kājnieku divīzijā sākās Pilecka spiega gaitas, jo viņš nonāca majora Jana Vlodarkeviča komandēto spēku sastāvā. Tieši Vlodarkevičš vēlāk kopā ar Pilecki dibinās Polijas slepenpoliciju. Pēc PSRS karaspēka ienākšanas Polijā un neizbēgamā poļu zaudējuma divās frontēs, abi virsnieki slepus atgriezās Varšavā.

Slepenpolicija nonāca ciešā sadarbībā ar Polijas trimdas valdības atbalstīto Tēvzemes armiju. Visi partizāni, kuri iedvesa bailes Varšavas okupētājiem bija cieši saistīti ar Lielbritānijā esošo trimdas valdību. Pileckis darīja zināmu saviem augstākstāvošajiem komandieriem, ka Aušvices nometnē notiek genocīds pret cilvēci. Rietumu sabiedrībā uzskatīja, ka poļu valodā sauktajai Osvencimas nometnei ir darba un pāraudzināšanas raksturs, bet viņi nezināja, ka nometne ir nāves nometne.

1940. gada 19 .septembrī Pileckis, ar nerakstītu Polijas trimdas valdības atbalstu, izgāja Varšavas ielās pēc atļautā uzturēšanās laika. Viņam kabatā bija viltus dokumenti uz Tomaša Šerafinska vārda. Nebija ilgi jāgaida, kad vācu patruļa viņu apcietināja un ieslodzīja Varšavas cietumā. Pēc divu dienu aizturēšanas, Pileckis kopā ar vēl pāris simtiem līdzīgo, tika nosūtīti uz Aušvices nometni.

Bēdīgi slavenajā nometnē viņš strādāja tāpat kā citi ieslodzīti, taču paralēli piespiedu darbam Pileckis ievāca informāciju par nometnē notiekošo. Viņš organizēja vietējās pretošanās kustības, jo gigantiskajā nometinājuma vietā jau darbojās vairāku patriotu izveidotas grupas. ZOW - tā sauca Pilecka izveidoto organizāciju – tā bija poļu valodas saīsinājums nosaukumam Militāro organizāciju savienība. ZOW vāca dažādu informāciju – par to, kas notiek nometnē, kāda ir nometnes ikdiena, uzbūves plāni un, kas pats svarīgākais, kāda ir nometnē nogalināto statistika. Lielbritānijas izlūkdienesti saņēma Pilecka atskaites jau 1942. gadā, un viņi vienkārši atteicās ticēt, ka nometnē iznīcināti vairāki miljoni iedzīvotāju. Patiesība bija skarba, vēl jo skarbāka tiem, kuri bija ieslodzīti. Pileckis cerēja, ka sabiedrotie spēki izdarīs triecienu pa Aušvici, taču tas nebija iespējams. Ieslodzītie gada laikā bija nozaguši visu nepieciešamo, lai izveidotu savu radio raidītāju. Taču pašu biedru pļāpīgums lika staciju demontēt un paslēpt.

1943. gada augustā Pileckis no nometnes aizbēga. Nakts dežūras laikā ceptuvē viņš pamanījās izkļūt aiz nometnes žogiem. Pēc divām dienām viņš ieradās Varšavā. Viņš bija viens no vadošajiem Varšavas sacelšanās aktīvistiem, kurš palika Polijā arī pēc Otrā pasaules kara. Tad, kad trimdas valdībai kļuva skaidrs, ka sabiedrotie neatkaros Poliju no PSRS ietekmes, visiem aģentiem un partizāniem tika izplatīts aicinājums vai nu mukt uz Rietumiem, vai arī legalizēties un dzīvot ierastu dzīvi. Pileckis atteicās un turpināja vākt informāciju jau par PSRS zvērībām Polijā. 1947. gadā viņu arestēja, bet 1948. gadā sodīja ar nāvi kā Polijas komunistiskā režīma ienaidnieku. Pilecka stāsts nebija plaši zināms līdz pat Polijas neatkarībai, tā kā liela daļa faktu par viņu nebija zināmi, bet vēl lielāka daļa faktu bija apzināti slēpta.