1886.gada 19.jūlijā unikālais pianists Ferencs Lists sniedz savu pēdējo koncertu. Ilgus gadus viņš ir ceļojis pa Eiropu ar dažādiem priekšnesumiem, neatlaidīgi skolojis jaunus pianistus un mūža nogalē pat nolēma sevi veltīt kalpošanai baznīcā. Tomēr 74 gadus vecais virtuozs saaukstējas, un slimība izraisa komplikācijas, no kurām viņš nespēj atgūties. Lists aiziet mūžībā tikai 12 dienas pēc pēdējā koncerta.

Ferencs Lists ir viens no pasaulē labāk zināmajiem pianistiem, kurš ietekmēja mūzikas pasauli tik lielā mērā, ka Listu sāka izmantot kā laikmeta mērauklu. Viņš ir viens no spožākajiem muzikālā romantisma piemēriem, kurš bija ne tikai pianists un komponists, bet arī diriģents, publicists un pedagogs.

Lists bija arī mūzikas žanru jaunatklājējs, jo tieši rapsodija vai simfoniska poēma bija Lista jaunievedums. Kā komponists Lists arī pilnveidoja tādas jomas, kā mūzikas harmoniju, melodiju, formu un faktūru. Minēja, ka Lists ir krietni krāšņāk pilnveidojis to, kur saminstinājās Šopēns vai Šūmanis. Lista unikālā talanta uzplaukumam arī palīdzēja laikmets, kurā viņš dzīvoja, jo pianistu sniegtie koncerti nekad nebija tik populāri, kā laikā, kad dzīvoja Ferencs Lists.

Slavenais pianists un komponists nebija tikai muzikants. Viņš aizrāvās arī ar publicistiku un savā veidā propagandēja filozofijas paveidus. Piemēram, Lists bija mākslas sintēzes idejas aizstāvis. Viņš uzskatīja, ka tīrās mākslas laikmets ir beidzies, kas nozīmēja, ka jauna veida mākslu var radīt tikai sintezējot to no jau esošajām zināšanām. Šajā idejā liels domubiedrs Listam bija viņa topošais znots Rihards Vāgners. Kamēr Vāgners mākslas sintēzi saskatīja mūzikā un literatūrā, tad Lists vairāk to redzēja glezniecībā un arhitektūrā. Tāpēc arī Lists sakomponēja daudzus skaņdarbus, kuri bija iedvesmoti no glezniecības šedevriem.

Ferencs Lists tomēr uzskatīja, ka viņam dotais talants nedrīkst palikt citiem nepieejams. Viņš īpaši aizrāvās ar jaunu un daudzsološu pianistu apmācību, turklāt neņēma par to samaksu. Lists uzskatīja, ka savas zināšanas jānodod tālāk. Protams Listu varēja dzirdēt arī dažādos koncertos, tomēr jau ap 1848.gadu aktīvā koncertēšana beidzās. Pēc īpaši garas koncertu tūres pa Nīderlandi un vācu zemēm, Lists samazināja savas uzstāšanās. Viņš uzskatīja, ka mākslai būs izšķiroša nozīme uz cilvēku prātiem un darbiem, lai mazinātu ļaunumu apkārtējā pasaulē. Tāpēc arī Lists centās sevi veltīt izglītojošajai un cilvēku prātus apgaismojošajam darbam.

Mūža nogalē Lists pārcēlās uz dzīvi Romā, kur aizrāvās ar garīgās mūzikas komponēšanu. Viņš pat daļēji kļuva par baznīcas kalpu, veltot visu savu uzmanību tā laika izpratnei par garīgo kalpošanu. Lists komponēja psalmus, meses un tematiskus reliģiozus skaņdarbus. Dzimtajā Ungārijā Listu ievēlēja par nule kā izveidotas mūzikas skolas vadītāju un viņš nolēma atjaunot savu pianista darbu. Interesants fakts, ka Lists tiek uzskatīts par pirmo, kas sāka sniegt meistarklases. Viņš bija ģēnijs, kurš bija gatavs savā ģenialitātē dalīties. Tieši šajā Ungārijas laikā Lista meita Kozima kļuva par Riharda Vāgnera sievu.

1886.gadā Lists nolēma sniegt dažus koncertus. Viņam jau bija 74 gadi, kas nozīmēja, ka veselība nebija tik spēcīga, lai Lists varētu netaupīt spēkus. Diemžēl, it kā salīdzinoši drošā laikā, vasarā, Lists saaukstējās. 19.jūlijā Lists nospēlēja, kā vēlāk izrādīsies, savu pēdējo koncertu. Viņš uzstājās kādā no mūzikas festivāliem, bet saaukstējās un saķēra plaušu karsoni. Lista ķermenis ar slimību cīnījās 12 dienas, līdz pašā pēdējā jūlija dienā viņš aizgāja mūžībā viesnīcā teju uz sava sulaiņa rokām. Lista nāve iezīmēja lielas skumjas, jo mūzikas pasaule apzinājās savu zaudējumu. Bija beidzies lieliska pianista un komponista stāsts, kas centās aptvert visu domājošo cilvēci.