„Samsons un Dalila” ir izcilākais 19. gs. franču komponista Kamila Sensānsa darbs operas žanrā. Savu pirmizrādi opera tomēr piedzīvoja nevis Francijā, bet gan Vācijā – 1877. gada 2. decembrī to pirmoreiz izrādīja Veimārā.

„Oratorija?! Nē – taisām operu!” izsaucies dzejnieks Ferdināns Lemērs, kad viņa sievas radinieks, franču komponists Kamils Sensānss piedāvājis viņam uzrakstīt libretu par Vecās derības sižetu – leģendu par ebreju spēkavīru Samsonu un daiļo pavedinātāju Dalilu. Tomēr jau pēc pirmajām atsauksmēm kļuvis skaidrs, ka Francijā iestudētāju atrast būs grūti – Francija tobrīd, 19. gs. otrajā pusē, sevi pozicionēja kā teju galveno katoļticības balstu Eiropā, un opera ar Bībeles sižetu publikai nešķita labs tonis. „Samsona un Dalilas” manuskripts tika uz laiku nolikts malā. Atgriezties pie tā Sensānsu pamudināja izcilais ungāru komponists Ferencs Lists, solīdams izkārtot iestudējumu Vācijā. Tāpat turpināt iesākto mudināja slavenā operdziedātāja Polīna Viardo, kuru iedvesmoja jau uzrakstītās spilgtās mecosoprāna partijas Dalilas lomai. Kad vēl pēc četriem gadiem opera bija pabeigta, bet Francijas operteātri joprojām izturējās pret to noraidoši, Sensānss pieņēma Lista priekšlikumu, librets tika pārtulkots vāciski, un „Samsona un Dalilas” pasaules pirmizrāde notika Lielhercoga teātrī Veimārā 1877. gada 2. decembrī.

Stāsts, kuru mums vēsta Vecās derības Soģu grāmata, ir daļa no senebreju tautas gadsimtiem ilgajām cīņām pret filistiešiem. Vecajā derībā tēlotais Samsons ir leģendārs spēkavīrs – kamēr viņš ir Izraēļa tautas priekšgalā, viņi ir filistiešiem nepieveicami. Tad filistiešu vecajie izdomā viltu: viņi pierunā daiļavu Dalilu, lai tā savaldzina Samsonu un izzina viņa spēka noslēpumu. Tas izdodas: iemīlējies varonis atklāj mīļotajai, ka spēks slēpjas viņa matos. Aizmigušajam Samsonam nogriež matus, filistieši viņu sagūsta un izdur viņam acis, līdz ar to arī Izraēļa tauta nu ir filistiešu varā. Uzvarētāji dzīro sava dieva templī, kurp atved arī nevarīgo Samsonu, lai par viņu paņirgātos. Bet filistieši tiek sodīti: Jehova atgriež Samsonam viņa spēku, un viņš sagāž kolonas, kuras tur tempļa jumtu, līdz ar sevi aizraudams nāvē arī nodevīgo Dalilu un daudzus ienaidniekus.

Nākamais „Samsona un Dalilas” iestudējums pēc Veimāras notika tikai piecus gadus vēlāk Hamburgas Pilsētas operā. Komponista dzimtenē operu pirmoreiz iestudēja Ruānā 1890. gadā. 19. gs. pēdējā desmitgade beidzot nesa Kamila Sensānsa izcilākajai operai tās pelnītos panākumus ar iestudējumiem Francijā, Savienotajās Valstīs, Itālijā, Lielbritānijā un citur. Mūsdienās „Samsons un Dalila” ir vienīgā bieži iestudētā Kamila Sensānsa opera un viens no spilgtākajiem franču t.s. lielās operas paraugiem.