Krievijas impērijas 1899. gadā uzsāktajai rusifikācijas politikai somu nācija atbildēja pirmām kārtām ar kultūras ieročiem. Par vienu no spilgtākajiem nācijas patstāvības gribas apliecinājumiem kļuva komponista Jana Sibeliusa simfoniskā poēma „Somija”, kuras pirmatskaņojums Helsinkos notika 1900. gada 2. jūlijā.

 

Somija arī pēc iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā 1809. saglabāja ļoti plašu autonomiju, tai skaitā parlamentu ar ekskluzīvām likumdošanas tiesībām. Taču 1899. gadā cars Nikolajs II izdeva manifestu, ar kuru piešķīra pats sev tiesības izdot Somijai likumus bez parlamenta piekrišanas. Tas bija pirmais solis Somijas rusifikācijai, uz kuru somu nācija atbildēja pirmām kārtām ar kultūras ieročiem – tapa daudzi mākslas darbi ar patriotiskiem un brīvības cīņu motīviem. Līdz ar citiem kustībā iekļāvās arī izcilais somu komponists Jans Sibēliuss. 1899. gada novembrī par godu Somijas Preses dienai tapa dzīvo gleznu iestudējums sešās daļās, kuram Sibēliuss komponēja mūziku. Sevišķi spilgtas bija pēdējās divas daļas – „Lielie niknie laiki” un „Somija mostas”.

Ar „Lielo nikno laiku” vārdu somu tautas atmiņā palicis Lielā Ziemeļu kara periods 18. gs. sākumā, kad valsti ieņēma krievu karaspēks. Iebrucēji ne tikai atņēma zemniekiem pārtiku un visu daudz maz vērtīgo; slepkavošana, izvarošana un cilvēku nolaupīšana kļuva par ikdienišķu lietu. Gūstekņus dzina vergu darbos uz Krieviju; uz jaunās galvaspilsētas Sanktpēterburgas būvdarbiem vien nogādāja, domājams, 20 000 somu. Notika arī masu slepkavību gadījumi, kazakiem izkaujot veselus ciemus. Ar svešās varas plosīšanos saistītās tautas atmiņas atbalsojās Sibēliusa mūzikas drūmajos, draudīgajos akordos, kuriem sekoja jau daudz pacilājošākā pēdējā daļa „Somija mostas”.

Turpmākajos mēnešos Preses dienas iestudējuma mūzikas veiksmīgākās daļas tika vairākkārt atskaņotas gan paša autora, gan diriģenta Roberta Kajanusa vadībā. Šī mūzika skanēja arī 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē, kur Somija panāca tiesības uzcelt savu atsevišķu paviljonu, un tas kļuva par spilgtu nācijas neatkarības centienu apliecinājumu. Panākumu iedvesmots, Sibēliuss radīja nelielu simfonisku poēmu, par kuras kodolu kļuva Preses dienas iestudējuma mūzikas daļa „Somija mostas”. Pirmo reizi skaņdarbs izskanēja Helsinku Filharmonijas biedrības orķestra izpildījumā ar Robertu Kajanusu pie diriģenta pults 1900. gada 2. jūlijā.

Sākotnējais simfoniskās poēmas nosaukums bija „Tēvija”, taču jau pēc dažiem mēnešiem tā tika pārdēvēta par „Somiju”, un ar šo vārdu kļuvusi pazīstama visā pasaulē. Sevišķi populārs ir himniskais motīvs, kuram pielāgoti dažādi vārdi daudzās valodās, un ar tekstu, kuru šai melodijai 1941. gadā sacerējis dzejnieks Veiko Antero Koskenniemi, to pat savulaik ierosināts padarīt par Somijas valsts himnu. Savukārt izcilais pagājušā gadsimta diriģents Leopolds Stokovskis par šo mūziku teicis, ka tā būtu cienīga kļūt par visas mūsu pasaules himnu.