1969. gada 2. martā pasaules vēsturē pirmo reizi izkaujas divas sociālisma valstis. PSRS ar Ķīnu sarīko stīvēšanos par Damanskas salu, kas atrodas upes vidū starp abu valstu robežu. Sala ir tik niecīga, ka pēc kaujām to mēdz saukt par nolīdzinātu no Zemes virsas.

Damanskas sala bija ļoti maza, teritoriāla vienība. Tā atradās Usuri upes vidū un bija nonākusi PSRS īpašumā, pārņemot varu Krievijā. Vēl Krievijas impērijas laikā šī sala tika atņemta Ķīnai, kas sava politiskā un militārā vājuma dēļ neiebilda. Galu galā sala bija tik necila, ka pavasara plūdu laikā lielāko tās sauszemes daļu klāja ūdens.

Ilgus gadus nebija saprotams, kāpēc Ķīnas vadītājs Mao Dzeduns tik ļoti vēlējās atņemt salu PSRS. Vēl piecus gadus pirms uzbrukuma Ņikita Hruščovs piedāvāja uzlabot attiecības starp Pekinu un Maskavu un atdot Ķīnai vairākas strīdīgās teritorijas, Damanskas salu ieskaitot. Mao toreiz atteicās.

1969. gada 2. martā notika sen gaidītais, taču līdz galam neticamais, Ķīnas karavīri iebarikādējās Damanskas salā un atklāja uguni pa padomju robežsargiem. 2. marta rītā pār ledus klāto Usuri upi ķīniešu vienība bija šķērsojusi robežu un gaidīja, kad viņus pamanīs.

Pirmās ziņas Tālo austrumu kara apgabalā par robežpārkāpumu ienāca pulksten 10 no rīta. Padomju robežsargu vienība izgāja pie pārkāpējiem ar oficiālu protestu. Tas, ka ķīnieši pārkāpa robežu, sen nebija nekas jauns. Jau kopš 60. gada bija vērojamas dažādas provokācijas, te radikālie Mao sekotāji nāca virsū robežsargiem ar saukļiem par sociālisma ideju nodošanu, te ķīniešu zemnieki it kā nevainīgi ganīja lopus vai pļāva zāli jau PSRS teritorijā. Tiklīdz padomju komandieris gribēja izteikt savus iebildumus, tā ķīniešu karaspēks apšāva viņa vienību vēl uz sniegiem un lediem pārbagātās Usuri upes.

Sākas robežsargu kauja ar Ķīnas armiju. Kremlī skaidri norādīja, nekādās konfliktsituācijās neiesaistīties un regulāro armiju kaujās neievilkt. Iemesls šādai politikai bija gaužām vienkāršs, visiem prātā vēl bija 1968. gada Prāgas pavasaris. Leonīds Brežņevs centās pierādīt, ka PSRS nav agresīva valsts. Turklāt PSRS ar ASV bija sākušas politiskās diskusijas par abpusējās atbruņošanās līguma parakstīšanu. Uzbrukums Ķīnai ar visas armijas spēku nozīmētu, ka Brežņevs vēlas nevis atbruņoties, bet pavazāt aiz deguna ASV prezidentu Ričardu Niksonu.

Kamēr Kremlī lēma, kā risināt konfliktu ap Damanskas salu, kaujas pēkšņi beidzās. PSRS robežsargiem klājās grūti, jo skaitliskais pārspēks bija ķīniešu rokās, turklāt viņus no sauszemes atbalstīja artilērija un vienības ar prettanku ieročiem. Tādā veidā tika no ierindas izsisti daži PSRS bruņutransportieri. Kamēr pie Usuri upes automātu stobri klusēja, politiskajā līmenī notika konsultācijas.

PSRS pilnā nopietnībā apsvēra iespēju izmantot kodolieročus, lai pārmācītu Pekinu. Bet tad iejaucās ASV. Arī Ķīnai bija masu iznīcināšanas ieroči, tāpēc konfliktu centās noregulēt konvencionāliem veidiem. 15. martā gan kaujas atsākās, pie Usuri jau bija sapulcināti tūkstošiem ķīniešu karavīru. Tikmēr PSRS pusē karoja tikai robežsargi.

Dažas viltības gan PSRS komandieri izmantoja. Viņi ātri panāca galvenā štāba atļauju robežsardzes rīcībā nodot tankus, papildus bruņutransportierus un, pats galvenais, reaktīvās raķešu palaišanas iekārtas “Grad”. Tās pa kluso pievilka iepretim ķīniešu pozīcijām, un tiklīdz sākās kārtējais viņu uzbrukums, apgabala komandieris lika izšaut no “Grad” sistēmām. Vienā mirklī tika iznīcināti vairāki simti ķīniešu karavīru un apgādes noliktavu. Konflikts ar ieročiem gandrīz jau bija beidzies.

Mao Dzeduns šajā brīdī deva pavēli armijai atkāpties. Viņš baidījās, ka PSRS ir nolēmusi mest pie malas politiku un konfliktu atrisinās ar regulārās armijas spēku. Taču pats svarīgākais, Mao Dzeduns panāca savu. Viņa patiesais mērķis Damanskas uzbrukumam nebija šīs salas teritorija. Viņš iespiedās pa vidu divām pasaules lielvarām. Maskava rēķinājās vairāk ar savu kaimiņu Āzijā, bet ASV pievērsa uzmanību līdz šim ignorētajai Ķīnai. Tā sauktās pingponga diplomātijas laikā, ASV prezidents Niksons ne tikai apmeklēja Ķīnu, viņš arī piedāvāja atjaunot diplomātiskās attiecības. Vēlāk Ķīna nonāks arī ANO, kur kopš komunistu sarīkotās revolūcijas laikiem, atradās iepriekšējā Ķīnas Republika. Uzbrukums mazajai Damanskas salai bija vienkāršs Mao Dzeduna blefs, ar kuru viņš pie lielā sarunu galda nosēdināja par zemniekiem uzskatītos ķīniešus.