1923. gada 2. martā tiek sagatavots pirmais slavenā žurnāla “Time” izdevums. Jau nākamajā dienā tas iznāk kā pirmais iknedēļas ziņu žurnāls, lai tauta varētu lasīt par jaunākajiem notikumiem ASV un arī pasaulē. Ideja, kāpēc tapa “Time”, bija taupīt lasītāja laiku un piedāvāt nedēļas aktualitāšu esenci.

 

Žurnāls “Time” ilgus gadus ir kalpojis par drukātās preses vienu no ikonām. Radās tas no parasta universitātes izdevuma, kura izdošanā spēkus iemēģināja Braitons Hadens un Henrijs Luss. Abi vīri bija vienprātīgi nolēmuši, ka tā ASV sabiedrības daļa, kura ir aizņemta ikdienas darbos un vēlas zināt lielāko notikumu analīzi, ir nepietiekami apgādāta ar specializētu presi. Lai nekavētu savu aizņemto lasītāju ar ikdienas ziņām, kuras jau drukāja liels daudzums konkurentu, abi izdomāja izdot iknedēļas ziņu žurnālu.

“Time” pirmais numurs iznāca 1923. gada 2. martā, lai gan oficiāli šis datums būtu jāmin kā 3. marts, jo presi taču drukā iepriekš un lasītājiem piegādā nākamās dienas rītā. Tā arī “Time” radās iepriekšējā dienā, jo ziņas, lai arī nedēļu vecas, jāanalizē un jāapkopo maksimāli tuvu iznākšanas dienai. Zināms, ka Henrijs Luss bija autokrātiska tipa cilvēks, kuram ziņas bija nopietna lieta, un par tām jokot nedrīkstēja. Tikmēr Hadens bija vairāk uz humoru vērsts cilvēks, kurš uzskatīja, ka no jebkādām ziņām var mēģināt uztaisīt joku. Tieši Hadens it kā ir tas, kurš piedāvāja uz “Time” vāka likt pazīstamus cilvēkus, pārsvarā politiķus. Tieši šī iemesla dēļ, uz pirmā “Time” vāka bija republikāņu partijas līderis Džozefs Kanonns. Savukārt arī mūsdienās, “Time” vāka izvēlē saskata īpašu zemtekstu, jo žurnāls ne tikai izvēlas savus iknedēļas varoņus, bet arī apkopo gada notikumus īpašajā gada apskata žurnālā. Tieši Hadena stils un idejas iezīmēja lielākos “Time” panākumus, jo jaunais autors rakstīja īpašā stilā un iedeva žurnālam īpašu sajūtu, ka tas ir kas jauns un inovatīvs. Kā viņu raksturoja laikabiedri, tad Braitons Hadens bija kaut kas līdzīgs džezam – neparedzams, unikāls un vienmēr gatavs improvizēt. Diemžēl, kā daudzas radošas un ekspresīvas lietas, Hadena dzīve strauju aprāvās 31 gada vecumā, kad viņš saslima. Savā pēdējā gribā Hadens novēlēja savu daļu žurnālā “Time” savai ģimenei un aizliedza tai tirgot šīs daļas 49 gadus, jo Hadens zināja, ka žurnāls nesīs lielu naudu.

Nauda šajā gadījumā bija daļa no žurnāla panākumiem. “Time” kļuva par ikonu, jo tiešām mainīja lasītāju paradumus un ienesa kaut ko jaunu industrijā. Otrs izdevējs Henrijs Luss ļoti sargāja visus pierakstus, ko Hadens bija veicis. Luss bija vairāk uzņēmuma vadītājs, nevis unikāls autors. Tomēr tieši Luss panāca, ka “Time” ātri iekaroja lielu lasītāju skaitu. Lusam radās doma, ka “Time” sarīkos viktorīnas lielākajās valsts radio stacijās, kas nozīmēja, ka liela daļa radio klausītāju kļuva arī par žurnāla lasītājiem. Tā viņš ne tikai izdeva “Time”, viņš sāka izdot arī tādus žurnālus, kā “Life”, “Fortune” un “ Sports Illustrated” . Par Henriju Lusu teica tā – viņš ir ietekmīgākā privātpersona ASV, kura veido valsts dienaskārtību. Henrija Lusa bagātība no žurnāla “Time” ik gadu palielinājās par aptuveni diviem miljoniem ASV dolāru un izauga par lielu mediju impēriju.

Mūsdienās “Time” ir žurnāls, kas ne tikai apskata notikumus ASV un pasaulē, bet arī citos reģionos. Tā ir īpašie izdevumi tieši Eiropas jautājumu analīzei, arī Āzijas. 80.gadu beigās “Time” apvienojās ar “Warner Brothers”, izveidojot kopēju mediju un šovbiznesa uzņēmumu “Time Warner”. Kad Henrijs Luss nomira, viņa daļēji veidotā žurnāla impērija bija aptuveni 100 miljonu dolāru vērtībā. Savukārt žurnāla vāki paši par sevi ir kļuvuši par ikonu, nemaz jau nerunājot, ka žurnāla formāts iesāka jaunu veidu kā vispār izdot aktualitāšu žurnālus.