1783. gada 21. novembrī pirmo reizi gaisā paceļas cilvēks gaisa balonā. Francija ir pirmā aviācijas pioniervalsts, kura meklē veidus kā likt objektiem lidot, izmantojot siltu gaisu. Sākumā, protams, šajā teorijā ir daudz maldu, bet galvenais, ka gaisā balona kastē var pacelt ievērojamu svaru. Pēc izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, gaisa balonu izmēģina arī kāds aristokrāts un fiziķis.

 

Izteiktu teorētisku darbu pie iespējamās lidošanas pa gaisu balonā laikam pasaulē nav, bet interesanti, ka pirms pirmajiem īstajiem atklājējiem Francijā, vistuvāk sapnim par lidošanu tika brazīlietis Bartolomejs de Guzmans, kurš dzīvoja Portugālē. Viņš izveidoja olai līdzīgas formas balonu no ļoti plāna papīra un audekla, kam apakšā palika silta gaisa avotu. Viņa demonstrētais balons pacēlās četru metru augstumā, bet bez īpašas kravas, kas varētu liecināt, ka izgudrojums varētu nest cilvēkus. De Guzmana eksperiments notika teju 80 gadus pirms entuziastiem Francijā un turklāt nav nekādu ziņu, ka Portugālē parādītajam eksperimentam būtu sekojis kāds lielāks projekts.

18. gadsimta 80. gados francūži ļoti aktīvi aizrāvās ar idejām lidināt aerostatus. Vieni no redzamākajiem izgudrotājiem bija brāļi Žozefs Mišels un Žaks Etjēns Mongolfjē. Brāļi bija pārņēmuši papīra fabriku Anonas pilsētiņā un tieši tā viņiem deva iespēju attīstīt sapni par lidošanu. Lai paceltu gaisā aerostatu, bija nepieciešams viegls materiāls, kurā iepūst siltu gaisu. Sākumā gan valdīja maldīgs priekšstats, ka balonu uz augšu dzen kādi mistiski elektrificēti dūmi, tāpēc to iegūšanai tika dedzināti nedaudz mitri salmi un dzīvnieku sari. Vēlāk, kad attīstījās dažādas citas teorijas, tika apgāzta ideja, ka uz augšu balonu dzen tieši šādas degvielas kombinācija. To pierādīja ar karstu dzelzi, kas uzsildīja gaisu mazā balonā, kurš attiecīgi pacēlās gaisā.

Tomēr atgriežoties pie brāļiem Mongolfjē, viņu lielākais panākums bija spēja uztaisīt tādu balonu no papīra un audekla, lai tas būtu gana viegls un varētu pacelt gaisā maksimāli lielu kravnesību. 1783. gadā viņi parādīja vairākus eksperimentālus lidojumus, kas atnesa plašu slavu. 5. jūnijā viņi savā dzimtajā pilsētā nodemonstrēja balona lidojumu, kas gaisā pacēlās uz 10 minūtēm un sev līdzi pacēla 200 kilogramu lielu kravu. Vēlāk septembrī savu ar tapetēm aplīmēto audekla balonu brāļi jau demonstrēja Francijas karaļa galmam Versaļā. Pirmie pasažieri bija aita, gailis un pīle. Pēc kāda laika balons gaisā pārplīsa, taču par laimi dzīvniekiem, tas nolaidās zemē diezgan līgani, lai visi izdzīvotu. Sajūsma par balonu bija tik liela, ka pūlis pieprasīja gaisā pacelt arī cilvēkus.

1783. gada 21. novembrī šī prasība arī tika izpildīta. Brāļi bija uztaisījuši jaunu balonu, kura kastē iekāpa fiziķis Žans Fransuā Pilatrs de Rozjē un aristokrāts, inovators un mecenāts marķīzs Fransuā Lorāns d’Arlands. Aptuveni divos dienā dienā viņu balonu sāka piepildīt ar silto gaisu un tas no Buloņas meža sāka celties gaisā. Balons pacēlās aptuveni kilometra augstumā un nolidoja deviņus kilometrus. Abi vīri balona grozā pārlidoja pāri Sēnai, un pēc aptuveni 25 minūtēm nolaidās vienā no pilsētas pakalniem. Sajūsma par pirmo cilvēku lidojumu bija grandioza. Apkārt esošais pūlis abus pārdrošniekus sveica kā varoņus, bet brāļus izgudrotājus pasludināja par nacionālo lepnumu. Uz vispārējās sajūsmas fona turpinājās lidojumi un eksperimenti ar baloniem un nebija ilgi jāgaida līdz nelaimei. Jau pieminētais fiziķis de Rozjē pēc diviem gadiem kļuva par pirmo upuri, jo nolēma eksperimentā sajaukt divas balonu gaisā celšanas metodes. Mongolfjē tipa balons uz augšu cēlās karstā gaisa dēļ. Bet cits izgudrotājs Žaks Aleksandrs Šarls bija mēģinājis lidot ar ūdeņraža palīdzību. De Rozjē nolēma sildīt ūdeņraža balonu un skaidrs, ka tā nebija laba ideja. Tā viņš avarēja un nositās, liekot uz kādu laiku atteikties no Mongolfjē tehnoloģijas izmantošanas. Tā sauktie šarlera tipa baloni kļuva populārāki, lai arī bija bīstamāki. Kad parādījās labāki materiāli gaisa balonu ražošanai un precīzāki degļi siltā gaisa pūšanai, tad brāļu izgudrotais balona tips atkal atguva uzticību. Bija pierādīts, ka grozā nav jādedzina salmi ar sariem, bet pietiek ar jebkādu silta gaisa avotu. Savukārt ūdeņraža baloni savai ērai traģiski punktu pielika ar milzīgo dirižabļu neveiksmēm.