Par „kamikadze” – „dievišķo vēju” – Otrā pasaules kara laikā dēvēja japāņu lidotājus nāviniekus. Pirmais kamikadzes uzbrukums sabiedroto kuģim – Austrālijas flotes smagajam kreiserim „Austrālija” – notika 1944. gada 21. oktobrī.

13. gadsimtā Čingizhana pēctecis, Ķīnas valdnieks Kubilaihans sūtīja spēcīgu kara floti iekarot Japānu. Taču šoreiz mongoļiem pretī stājās neuzveicams pretinieks – dienvidjūru taifūni sadragāja hana kuģus un aizraidīja viņa karotāju tūkstošus jūras dzelmē. Kopš tā laika šos taifūnus japāņu valodā sāka dēvēt par „kamikadze” – „dievišķo vēju”.

Šo vārdu japāņu propagandisti atcerējās Otrā pasaules kara beigu posmā, kad kļuva nepārprotami skaidrs, ka Japāna zaudē britiem un amerikāņiem cīņu Klusajā okeānā, tai skaitā gaisa kaujās. Kad 1944. gada oktobrī sabiedrotie sāka koncentrēt spēkus iebrukumam Filipīnās, tur dislocētās japāņu kara aviācijas komandieris viceadmirālis Oniši izteicās, ka viņa vienīgā iespēja esot pavēlēt pilotiem triekt savas lidmašīnas ar bumbu kravu sabiedroto kuģos. Reizēm kara lidotāji šādi bija rīkojušies, taču nekad līdz tam neviena armija nebija devusi saviem pilotiem šādu pašnāvniecisku pavēli. Tagad japāņu komandieri nolēma ķerties pie šīs izmisuma taktikas, veidojot brīvprātīgo vienības, kuru lidotājiem – pamatā jauniem un tikko lidot iemācītiem zaļknābjiem – bija jāatvaira no dzimtenes krastiem ienaidnieku armādu uzbrukums tāpat, kā reiz to bija spējuši teiksmainie dievišķie vēji – „kamikadze”.

Par pirmo gadījumu, kad japāņu lidotājs uzbrucis sabiedroto kuģim ar nepārprotamu nolūku tajā ietriekties, tiek uzskatīts uzbrukums Austrālijas Karalisko jūras spēku smagajam kreiserim „Austrālija” 1944. gada 21. oktobrī. Lidmašīna, kurai bija piestiprināta 200 kilogramu bumba, ietriecās konstrukcijās virs komandtiltiņa, bet bumba neeksplodēja. Ja tas būtu noticis, „Austrālija”, visdrīzāk, noietu dibenā. Tagad eksplozija tikai nolēja pār klāju liesmojošas degvielas un metāla šķembu lietu. Gāja bojā kuģa kapteinis un vēl 29 jūrnieki; tika smagi ievainots arī uz klāja esošais Austrālijas eskadras komandieris komandors Džons Kolinss. Jau četras dienas vēlāk pienāca ziņas arī par pirmo kamikadzes uzbrukumā nogremdēto kuģi – amerikāņu velkoni „Sonoma”. Vēl dienu vēlāk kamikadze nogremdēja amerikāņu mazgabarīta aviācijas bāzes kuģi „Sentlo”.

Pirmo sekmju iedvesmoti, japāņu militāristi sāk gatavot lidotājus nāviniekus vairumā. Drīz jau simti jaunu japāņu, saņēmuši komandieru slavinājumus, apbalvojumus un samuraja zobenu un iedzēruši mēriņu sakē, sēdās lidmašīnās, kurām bija piestiprināts maksimālais bumbu komplekts un degvielas tvertnes piepildītas līdz augšai, un devās savā pēdējā lidojumā. Galvenais motīvs, kas lika šiem jaunajiem cilvēkiem iet nāvē, bija viņu patriotisms, kas dziļi sakņojās reliģijas tradīcijās. Ticīgam japāņu šintoistam mirt par imperatoru un kļūt par „eirei” – „dzimtenes sargātāju garu” – bija savas ticības augstākais apliecinājums un pierādījums. Sabiedrotie varēja likt pretī šai fanātiskajai apņēmībai tikai savu pilotu un pretgaisa aizsardzības komandu meistarību, lidmašīnu kvalitāti un pārdomātu cīņas taktiku. Par to, cik lieli ir japāņu lidotāju nāvinieku nodarītie zaudējumi sabiedroto flotēm, ir atšķirīgas ziņas. Visticamāk, nogremdēto kuģu skaits ir robežās starp piecdesmit un sešdesmit, bet bojāgājušo jūrnieku skaits pārsniedz 5000. Par to japāņi samaksāja ar gandrīz četriem tūkstošiem savu jaunekļu dzīvību.