1912.gadā 23.jūnijā pasaulē nāca iespējams viens no izcilākajiem pasaules matemātiķiem, viennozīmīgi, viens no lielākajiem varoņiem Otrajā pasaules kara šifrēšanas un kodu uzlaušanas jomā Alans Tjūrings. Viņa darbs bija sākums skaitļojamajām mašīnām un mākslīgajam intelektam, kas palīdzēja atšifrēt par neuzlaužamām uzskatītās Enigmas šifrēšanas mašīnas.

Alans Tjūrings, kuram veltīti neskaitāmi mākslas un dokumentālo filmu, tāpat arī grāmatu un rakstu bija ģeniāls cilvēks, kurš dzīvoja no 1912. līdz 1954. gadam. Viņš piedzima 23. jūnijā Indijā, tur valsts dienestā atradās viņa tēvs. Taču uzzinājuši, ka ģimenē būs gaidāms pieaugums, vecāki nolēma pārcelties atpakaļ uz Angliju. Alanam bija vecāks brālis, iespējams, otrā dēla parādīšanās ģimenē lika mainīt plānus tēva dienestā.

Jau agrā jaunībā Alans Tjūrings lika manīt, ka ir īpašs bērns. Viņš ātri aizrāvās ar matemātiku, turklāt sāka loģiski risināt dažādus uzdevumus, vadoties tikai pēc savām iekšējām nojautām. Skolotāji bija pietiekami izbrīnīti, jo jaunajam puisim vēl neviens nebija mācījis matemātikas teorijas. Šāda pasniedzēju pārsteigšana turpinājās vairākkārt. Alans Tjūrings nonāca privātskolā, kura vairāk specializējās humanitārajās zinātnēs. Tāpēc arī skolas vadība rakstīja Tjūringa vecākiem, ka viņiem ir jāpieņem svarīgs lēmums. Ja dēls vēlas studēt humanitārās zinātnes, tad viņam ir ļoti jācenšas piestrādāt pie savas motivācijas, ja tomēr eksaktās, tad labāk mainīt skolu, jo humanitārajās zinātnēs specializētajā iestādē Alanam Tjūringam nav vērts zaudēt daļu sava talanta. Tieši šādos apstākļos 15 gadu vecumā Tjūrings izpildīja vairākus ļoti sarežģītus uzdevumus, nebūdams skolots matemātiskajā analīzē.

Kad Alanam Tjūringam palika 16, viņš sev sagādāja lielisku dāvanu. Viņš iepazinās ar Alberta Einšteina darbu, kurā pēc loģiskiem spriedumiem spēja atkārtot Einšteina risinājumus, nezinādams vienādojumus. Šāda veida domāšana ļāva Tjūringam iesaistīties pētījumos, kur bija ļoti nepieciešama radoša domāšana. Viņš aizvien biežāk sāka aizstāvēt ideju, ka matemātika ir absolūtās patiesības meklējumi, nevis patiesības radīšana tur, kur nekā līdz šim nav bijis. Tas, protams, ļāva pievērst sev uzmanību, bet arī radīja ne mazums ienaidnieku. Taču absolūti lielākais panākums bija Tjūringa nonākšana Prinstonā, kur viņa uzmanību piesaistīja kriptogrāfija.

Tieši iespēja paslēpt sev zināmu informāciju it kā nevainīgi uzrakstītā zīmītē šķita valdzinoša. Tāpat kā valdzinoša bija iespēja izlasīt cita šifrētu zīmīti. Tjūrings tik ļoti aizrāvās ar šifrēšanu, ka Otrā pasaules kara gados nonāca Blečlī parkā, viet'a, kur briti centās atkodēt nacistu spēcīgāko ieroci - šifrējamo mašīnu “Enigma”.

Alana Tjūringa nopelni nav Enigmas atkodēšana. Viņa nopelni ir citas ierīces konstruēšana. Tjūrings radīja iekārtu, ko pats sauca par spridzekli jeb “Bomb”. Tās galvenā ideja bija paspēt atšķetināt visas iespējamās atslēgas, kuras vācu šifrētāji katru dienu palaida radio frekvencēs, lai jauktu galvu tiem, kas centās viņu ziņas izlasīt. Lai arī kolēģi ne vienmēr saprata, ko Tjūrings cenšas izdarīt, kad viņam beidzot izdevās iegūt no spridzekļa vajadzīgo atslēgas kodu, plīvurs no “Enigmas” noslēpumiem pavērās.

Darbs Blečlijā bija lielisks Tjūringa sasniegums. Tas, ko viņš darīja ar savām mašīnām, patiesībā bija sākums mākslīgā intelekta apjaušanai un mūsdienu datoru konstruēšanai. Tjūringa jājamzirdziņš bija algoritmi un to skaitļošana. Diemžēl, bet aizspriedumiem un tradīcijām Tjūringa dzīvē izrādījās pārāk liela loma. Izcilais matemātiķis nebija heteroseksuāls, viņu seksuāli saistīja vīrieši. Taču 50. gados Lielbritānijā tā bija neiedomājama izvirtība. Kad 1954. gadā viņu pieķēra homoseksuālos sakaros, Tjūringam tiesa piespieda izvēli – vai nu brīvprātīga hormonāla kastrācija, vai arī reāls cietumsods. Lai izvairītos no nebrīves, kas neļautu strādāt pie sarežģītiem algoritmiem, Tjūrings izvēlējās pirmo soda mēru. 1954. gadā gan viņa nervi spriedzi neizturēja un viņš izdarīja pašnāvību. 2013. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete II reabilitēja Alanu Tjūringu, bet ko nu vairs. Daudzi izcili sasniegumi, iespējams, palika neatklāti, ģēnija ātrās nāves dēļ.