1533. gada 23. maijā Kenterberijas arhibīskaps Tomass Kranmers anulē karaļa Henrija VIII laulību ar Aragonas Katrīnu. Vienlaikus, viņš arī atzīst karaļa jauno sievu Annu Boleinu. Tomass Kranmers ir viens no Anglijas baznīcas reformatoriem, kurš savu kalpošanu ticībai sekmēja ar pakalpojumu sniegšanu karalim.

Katoļu baznīcas valdīšanas laikā augstākā vara pieder Dievam un viņa kalpiem. Bet Henrija VIII laikā augstākā vara, vismaz Anglijā, piederēja karalim. Ar ātro un impulsīvo dabu apveltītais Henrijs VIII lieliski mācēja dabūt to, ko iekāroja. Tā tas bija ar likumiem, ar politiskām batālijām un arī ar sievietēm. Iespējams, lielākā daļa no Henrija VIII vēsturē atstātā mantojuma ir tieši saistīta ar sievietēm.

Henrijs VIII kļuva par karali pēc brāļa nāves. Taču līdz ar troņa mantošanu, viņš saņēma mantojumā arī brāļa sievu. Aragonas Katrīna, ietekmīgās Spānijas monarhu pēctece, bija vitāli svarīga diplomātiskajām attiecībām. Tāpēc Henrijs VIII kā karalis nolēma par savu sievu apņemt brāļa atraitni. Vairākus gadus šajā savienībā nespēja piedzimt troņmantnieks, kas arī bija iemesls Henrija pārdomām, vai laulības atbalstījis visaugstākais. Henrijs iztulkoja, ka brāļa sievas apprecēšana ir grēks, kas laupījis viņam dēlu.

Protams, karalis aizrāvās ar vairākām sievietēm. Tomēr laulības anulēšana nav saistāma tikai ar iekāri vien. Henrijam VIII bija dučiem mīļāko. Viņš bija norūpējies par nespēju atstāt mantinieku – nākamo karali. Tāpēc arī viņa uzmanību saistīja protestantu idejas, kurās Henrijs atrada iespējamu risinājumu savām problēmām.

Tomass Kranmers nonāca karaļa redzeslokā, kad disputos diskutēja par iespējamu kāzu apšaubīšanu, jo pamatu pamatos laulība nebija likumīga. Katoļiem ir aizliegts iekārot sava brāļa sievu. Tas ir grēks. Tā kā Henrijs sāka domāt līdzīgi, viņš gādāja par Kranmera tālāku skološanu. Viņš aizsūtīja garīdznieku uz vairākām Eiropas valstīm, lai aptaujātu citu teologu domas. Henrijs VIII meklēja apstiprinājumu tam, ko vēlējās viņa sirds – tikt vaļā no nemīlētās sievas, apprecēties ar lielāko no kaislībām – Annu Boleinu un radīt pēcteci – vīrieti.

Kranmers tiešām izpildīja savu uzdevumu. Viņš vāca argumentus par labu karaļa laulību atcelšanai. Liels bija viņa pārsteigums, kad karalis sekmēja Kranmera kļūšanu par Kenterberijas arhibīskapu. Pēc iepriekšējā arhibīskapa nāves, Kranmers kļuva par Anglijas baznīcas galvu. Tikai pāvests nekad tam nebūtu piekritis, ja zinātu, ko izplānojuši Henrijs VIII un Tomass Kranmers.

1533. gada 23. maijā Kranmers kā Anglijas augstākā garīgā persona paziņoja, ka Henrija VIII kāzas ar Aragonas Katrīnu ir anulējamas. Tās nekad nav bijušas likumīgas, kas nozīmē, karalis drīkst meklēt jaunu sievu. Lieki piebilst, ar apķērīgo Annu Boleinu Henrijs apprecējās četrus mēnešus pirms laulību šķiršanas. Praktiski karalis bija nonācis daudzsievībā, kas arī ir grēks. Tomēr karaļa vara drīkst prasīt to, ko vēlas. Pēc šī paziņojuma Romas katoļu baznīca izslēdza no savām rindām kā karali Henriju VIII, tā arī Tomasu Kranmeru. Šis solis tikai vairāk sekmēja protestantisma nostiprināšanos Anglijā. Jauno ticību aizstāvēja Anna Boleina, kas nu bija kļuvusi par karalieni, bet līdz ar to jauno ticību aizstāvēja arī karalis. Viņš bija kļuvis pilnīgs noteicējs savā valstī. Pāvesta vara bija atcelta, bet jaunajā ticībā valsts politiskais un garīgais līderis ir monarhs.