1947.gada 23.oktobrī Holivudas aktieru ģildes prezidents Ronalds Reigans paziņo ASV Kongresa īpašajai izmeklēšanas komisijai, ka bailes no komunisma nedrīkst sagraut izpratni par demokrātijas pamatprincipiem. Reigans, kurš tikai pirmo gadu pilda ģildes vadītāja pienākumus cenšas laipot starp pretvalstiskā noskaņojumā vainotajiem aktieriem un ASV izmeklētājiem. Apgriezienus uzņem lielākās amerikāņu raganu medības.

Īpašā ASV Kongresa izmeklēšanas komisija par pretvalstisku noskaņojumu un darbību sākās jau 30.gados. Tā tapa kā ASV valdības atbilde nepieciešamībai cīnīties ar citu valstu propagandu. Īpaši šī komisija izmeklēja tieši gadījumus, kad pastāvēja aizdomas par komunistisko propagandu. Līdz ar komunisma ideju nostiprināšanos Krievijā un Padomju Savienības izveidošanos, pieauga spiediens uz dažādām nevalstiskām vai profesionālām kustībām, kuras nesa komunisma idejas tālāk. ASV gadījumā pārsteidzošs fenomens bija mazskaitlīgā komunistu kustība, bet daudzskaitlīgā tās ietekme. Komunisti Savienotajās valstīs pārsvarā bija radošo profesiju pārstāvji – aktieri, režisori, rakstnieki, žurnālisti utml. Tāpēc arī ietekme komunistiem bija lielāka nekā varētu šķist, jo viņiem bija iespēja uzrunāt plašākas tautas masas.

Pēc Otrā pasaules kara cīņa pret komunistisko propagandu pieņēmās spēkā. Vietā būtu arī teikt, ka komunistu propaganda bija palikusi spēcīgāka. Ar briestošo Auksto karu cīņa notika vispirms informatīvajā telpā. Tāpēc Kongresa īpašā komisija sāka vākt ziņas par komunistiem tieši radošajās profesijās. Vispirms tie bija žurnālisti, aktieri un režisori. Kā visi labi zinām, rezultāts šai darbībai bija plašās raganu medības 50.gados, kad cīņā iesaistījās dedzīgais komunistu nīdējs senators Džozefs Makartijs.

1947.gadā ASV Kongress nolēma sākt iztaujāt Holivudas aktierus un režisorus par dalību komunistiskajā partijā un simpātijām pret komunisma idejām. Tieši 1947.gadā par aktieru ģildes jeb arodbiedrības vadītāju bija kļuvis Ronalds Reigans. No Reigana ASV prezidentūras laikiem labi zinām, ka viņš bija pārliecināts komunisma ideju nīdējs un šī attieksme viņam piemita jau 1947.gadā. Reigans pats bija viens no informatoriem par iespējamiem aktieru sakariem ar komunistiem. Zināms, ka jau no 40.gadu sākuma Reigans sadarbojās ar Federālo izmeklēšanas biroju, lai informētu, kuri aktieru ģildes dalībnieki iespējams simpatizē komunistiem. Tomēr, kad viņš kļuva par arodbiedrības vadītāju, Reigans iekļuva neapskaužamā situācijā – no vienas puses, viņam bija jāaizstāv aktieri, no otras puses, viņam pašam bija jāsaglabā lojalitāte valstij. Jo augstākajā raganu medību punktā sākās tāda melošana un denuncēšana, ka par savu drošība garantēt nevarēja neviens.

23.oktobrī Reiganu pašu izsauca uz noklausīšanos Kongresā. Jau parādījās t.s. melnie saraksti, kuros iekļuvušie aktieri vai režisori netika ne pie jauniem līgumiem, ne pie normālas attieksmes, principā valsts centās panākt viņu brīvprātīgu emigrāciju. Reigans zināja par nejēdzīgajām vajāšanām, tāpēc aicināja Kongresa komisiju saglabāt demokrātiskos principus. Viņš pats uzstāja, ka nīst komunisma idejas un pretosies visiem spēkiem komunisma izplatībai, tomēr cīņā ar to aicina Kongresu neupurēt demokrātijas pamatprincipus. Pirmkārt jau tas attiecās uz vārda brīvību. Bēdīgi slavenais Holivudas desmitnieks, kura dzīvi par murgu pārvērta šī cīņa pret komunistiem, to arī atzina – ka viņu konstitucionālās tiesības ļauj saglabāt vārda brīvību un izvēlēties kādās apvienībās būt par biedriem. Tad, kad t.s. makartisms pieņēmās spēkā, pat pašā Kongresā sāka runāt, ka izmeklēšana aizgājusi par tālu. Tādā vidē kā Holivuda, nosūdzēja ne jau komunisma ideju dēļ, bet gan tāpēc, lai dabūtu labākas lomas vai atriebtos konkurējošiem režisoriem. Daudzi no apsūdzētajiem emigrēja no ASV, kamēr palikušie centās panākt savu reabilitāciju.