1911. gada 23. oktobrī Itālijas un Turcijas militārajā konfliktā itāļu pilots pirmo reizi pielietoja lidmašīnu kaujas operācijās. Kapteinis Karlo Pjaca veselu stundu lido virs turku pozīcijām, lai savāktu informāciju sauszemes uzbrukumam. Vēlāk vēl viens itāļu pilots kļūs par pirmo, kurš izmantos sprāgstvielas pirmajā uzbrukumā no gaisa.

 

Ideja, ka varētu gaisā pacelties pāri ienaidnieka pozīcijām un apskatīt tās no droša attāluma, nebija nekas unikāls 20. gadsimtam. It kā jau Senajā Ķīnā izmantoja milzīgus lidojošus pūķus. ar kuriem varēja pacelt gaisā cilvēku. Vai tā ir taisnība, kas to lai zina, bet skaidrs, ka 20. gadsimta sākumā, līdz ar lidmašīnas parādīšanos, iespējas karot bija ievērojami lielākas.

Līdz lidmašīnām ideju par gaisa uzbrukumiem varēja izmantot tikai ar aerostatiem, baloniem vai cepelīniem līdzīgiem gaisa kuģiem. It kā gaisa balonus jau 19. gadsimta vidū izmantoja Austroungārijas karavīri, lai mēģinātu aiznest sprāgstvielas pa gaisu uz Venēciju. Taču šī operācija bija vairāk uz iebiedēšanas taktiku vērsta, jo precizitāte šādiem uzbrukumiem. Protams. bija visnotaļ zema. Tāpēc arī nav nekāds brīnums, ka domas par gaisa kuģu izmantošanu nopietnā karadarbībā izpalika.

Kad 1903. gadā brāļi Raiti pirmo reizi spēja pacelt gaisā cilvēku lidmašīnā, sākās jauna ēra gaisa kuģošanā. Nenoliedzami, brāļu sasniegums bija liels lēciens izpratnē par lidošanu, bet salīdzinoši niecīgs, ja domā par nolidoto attālumu. Taču tiklīdz ideja bija saprasta, tā arī attīstījās tehnoloģijas. Un jau ap 1910. gadu lidmašīnas un to piloti bija tik prasmīgi, lai uzņemtos ko vairāk par vienkāršu lidināšanos tuvējā apkārtnē. Vairākas valstis sāka domāt par lidmašīnu izmantošanu armijas vajadzībām. un tā lidmašīnas sāka ceļu pretim kaujas uzdevumiem.

1911. gada 23. oktobrī starp Itāliju un Turciju pastāvēja kara stāvoklis. Tā sauktajā Lībijas karā itāļi centās atņemt šīs valsts teritoriju Osmaņu impērijai. Un pirmo reizi gaisa kuģu vēsturē tos izmantoja kaujas uzdevumu veikšanai. 23. oktobrī itāļu armijas kapteinis Karlo Pjaca ar lidmašīnu “Blerio XI” veica pirmo izlūkošanas lidojumu. Šī lidmašīna bija tam laikam unikāla, jo franču aviators Luijs Blerio ar to pirmo reizi bija pārlidojis pāri Lamanša šaurumam. Savukārt Pjaca pārlidoja pāri tikai turku pozīcijām, jo tā viņš labāk varēja noziņot par to izvietojumu. Nebija ilgi jāgaida, kad tā paša konflikta ietvaros vēl vienu rekordu sasniedza cits itāļu pilots – jaunākais leitnants Gavoti. It kā viņš veica pirmo vēsturē zināmo bumbu nomešanu uz pretinieka pozīcijām. Ziņoja, ka it kā Gavoti no savas lidmašīnas nometa četras rokas granātas. Lai gan liela ir varbūtība, ka šī informācija ir nepatiesa, jo aizdomīgā kārtā tāds pats stāsts ir par Pirmo asaules karu un pirmo reizi, kad vācieši nolēma bumbot Parīzi. Tad arī it kā tika nomestas četras rokas granātas, kas laupīja kādas parīzietes dzīvību.

Skaidrs, ka šiem uzlidojumiem nebija tāda ietekme, kādu piedzīvoja kara upuri Otrā pasaules karā. Te kaut vai jāatgādina cilvēku morāli graujošie gaisa uzbrukumi Londonai vai pilnībā iznīcinātās pilsētas citās valstīs. Lai gan Pirmais pasaules karš pirms tam ienesa savas korekcijas.

Tieši Pirmā pasaules kara laikā pirmo reizi parādījās ideja, ka lidmašīnas var izmantot gaisa kaujās pret pretinieka lidmašīnām un pozīcijām. Tolaik gan tā sauktās “suņu cīņas” bija pavisam barbariskas, ieroču lidmašīnās nebija, tāpēc piloti viens otru biedēja ar bīstamām kustībām, lai piespiestu pretinieku bailēs nosēdināt savu lidmašīnu zemē. Te jāpiemin slavenais Pjotrs Ņesterovs, kurš ir viens no pirmajiem nāves cilpas izpildītājiem. Savukārt citi atjautīgie pēc kāda laika sāka piestiprināt pie savām lidmašīnām nažus un visādus āķus, lai sabojātu pretinieka lidmašīnas auduma korpusu. Bet nebija arī ilgi jāgaida, kad kāds izdomāja līdzi debesīs paņemt ložmetēju, lai bailes uzdzītu nekavējoši.

Otrais pasaules karš atnesa lielākās izmaiņas aviācijā. Parādījās jauni dzinēji, jauni materiāli virsbūves izstrādēs un vispār pati doma, kā pielietot ieročus. Ja ap Pirmo pasaules karu rokas granātas meta tā teikt uz aci, tad vēlāk tām jau bija mērķēšanas sistēmas, lai nemaz neteiktu kaut ko par mūsdienām, kur dažas raķetes ir “gudrākas” par atsevišķiem lidaparātiem.