1701. gada 24. jūlijā dibināta viena no ASV slavenākajām pilsētām Detroita. Kā jau daudzas koloniālās pilsētas, tā sākotnēji bija forts, kura mērķis bija uzpirkt zvērādas. Detroitas nosaukuma izcelsmē gan liela nozīme franču amatvīriem.

 

Detroita ir pilsēta ASV, kas atrodas ziemeļos, Mičiganas štatā, netālu no robežas ar Kanādu. Detroita atrodas Detroitas upes krastos. Bet pilsētas dibināšana ir saistīta ar francūžu tirdzniecības sakariem ar Kanādā dzīvojošajiem indiāņiem. Detroitas “tēvs” ir francūzis Antuāns Lomē jeb Kadiljakas grāfs. Tieši viņa vadībā tapa nocietinājums pie Eri ezera, lai gādātu par drošību tirdzniecības sakariem. 1701. gada 24. jūlijā viņš izveidoja fortu kopā ar 51 kolonistu. Nākamo gadu laikā Detroita izauga par apdzīvotu vietu ar 800 iedzīvotājiem, kas to padarīja par vienu no lielākajām apdzīvotajām vietām franču jaunajā pasaulē. Detroita kļuva par līdzvērtīgu Monreālai un Sentluī.

Franču laime par jauno koloniju beidzās 1760. gadā, kad to nodeva angļiem kopā ar Monreālu. Nosaukums Detroita apdzīvotajai vietai tika saglabāts. Tā izcelsme ir saistīta ar Eri ezera šaurumu. Jo sākotnēji šo vietu nosauca franču valodā pavisam vienkārši – Eri ezera šaurums. Briti ar lielu jaunradi neaizrāvās, izmeta no vietas nosaukuma Eri un ezers, tāpēc palika tikai un vienīgi Detroita. Liels pārbaudījums šim fortam pienāca 1763. gadā, kad indiāņu virsaitis Pontiaks nolēma aplenkt fortu. Zīmīgi, ka lielajā attīstības vilnī, kad Detroita kļuva par ASV automobiļu būvniecības centru, tika godināts šī virsaiša vārds ar kompāniju “Pontiac”. Bet aplenkuma laikā briti nebūt nevēlējās godināt šo virsaiti. Pontiaka spēks bija tik liels, ka britu kolonisti piekāpās un apsolīja neiet indiāņu teritorijās, kas atradās aiz Apalaču kalniem. Tas savukārt izraisīja milzīgu angļu kolonistu nepatiku un kalpoja kā viens no iemesliem sākt revolūciju.

Pēc revolūcijas Detroita vēl kādu laiku saglabāja savu statusu, taču neizbēgami bija tas, ka pilsētai vajadzēja pāriet ASV īpašumā. 1796. gadā tas arī notika. Detroita nākamajos gados kļuva īpaša pilsēta, jo šeit tika formētas vairākas īpaši slavenas brigādes angļu-amerikāņu karam, kaut vai Kastera Mičiganas brigāde. Kādu laiku Detroitā dzīvoja arī viens no kara varoņiem, vēlākais ASV prezidents Uliss Grānts.

19. un 20. gadsimts kļuva par Detroitas zelta laikmetu. Lielo ezeru sistēmas krastā esošā pilsēta kļuva par lielisku transporta punktu, kas savienoja ASV un Kanādu. Detroitā tapa kuģu būvētavas, uzplaukumu apliecināja arī arhitektūra un inovācijas. Piemēram, Vašingtona bulvāri apgaismoja Tomasa Edisona izgudrotās kvēlspuldzes. Savukārt 20. gadsimtā Detroita kļuva par modernisma paraugu, jo pilsētā īpaši aktīvi būvēja automobiļus. Henrijs Fords šeit atvēra savu “Ford Motor Company”, tāpat automašīnas būvēja Durāns, brāļi Dodži, Pakards un Kraislers. Šo automašīnu zīmoli garantēja Detroitai ASV automobiļu galvaspilsētas titulu. To arī apstiprināja viena no pasaulē prestižākajām automašīnu izstādēm jeb Detroitas auto šovs.

Liels ekonomisks spēks Detroitā uzkrājās arī sausā likuma laikā. Lielo ezeru tuvums nozīmēja to, ka Detroita kļuva par kontrabandistu darbības lauku. Pēc tam sekojošais industriālais spēks, ko pilsēta izmantoja Otrā pasaules kara laikā, radīja milzīgu cilvēku pieplūdumu, Detroita auga kā sēne pēc lietus. Tomēr visam skaistajam reiz pienāk beigas. Nekustamo īpašumu burbulis sāka šķobīt pilsētas ekonomiku 50. gados, bet pasaules naftas krīze iesāka pilsētas pagrimumu 70. gadu beigās. Savukārt mūsdienās, Detroita ir viena no bankrotējušajām ASV pilsētām. Ja kādu brīdi pilsētā dzīvoja vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju, tad šobrīd to skaits pārsniedz tikai 600 tūkstošus. To mēdz saukt par spoku pilsētu, jo liela daļa uzņēmumu ir pārcēlušies uz citām pilsētām, savukārt palicēji, piemēram, naudu pelna ar metāla rakšanas darbiem. Lai nesāktos totālā zagšana, pilsētas vadība aizliegusi pieņemt metāllūžņus bez izcelsmes skaidrošanas. Tikmēr pēdējie uzticīgie Detroitas patrioti ir trīs lielie autobūves vaļi. “General Motors” vēl joprojām saglabājis savu štābu pašā Detroitas pilsētā, “Ford” tikmēr strādā no Dirbornas, bet “ Chrysler” no Obern Hilsas. Lai arī pēdējā kompānija ar visām lielajām finanšu krīzēm, nonākusi itāļu “ Fiat” īpašumā.