1736. gada 24. maijā Rundāles pils būvlaukumā ielikts pils pamatakmens. Krievijas galma arhitekts Frančesko Rastrelli ir izstrādājis savu vīziju pils pārbūvei, ko viņam pasūtījis grāfs Ernsts Johans Bīrons. Kamēr hercogistē nesāka celt Jelgavas pili, Rundālē strādāja pat vairāki simti amatnieku.

 

Rundāles pils ir viens no Latvijas skaistākajiem arhitektūras šedevriem. Laika gaitā ārprātīgi daudz reižu pārbūvēts, nolaists un beigu beigās pamatīgi atjaunots. Rundāles vēsture saistāma ar vācu muižniecību, jo muiža eksistējusi jau 15. gadsimtā. Nosaukums Rundāle arī cēlies no vācu valodas, kas tulkojumā nozīmē Miera ieleja. Livonijas hronikās vecā pils pieminēta jau kopš 1555. gada. Zināms, ka līdz pat 18. gadsimta vidum Rundālē parādījās arvien jauni arhitektūras elementi – gan čuguna lējumi un akmenī kalti ģerboņu fragmenti. Lielas pārmaiņas pili sagaidīja 1735. gadā, kad grāfs Ernsts Johans Bīrons nopirka Rundāles īpašumu par 42 tūkstošiem dālderu. Tad arī tika pasūtīta jauna vīzija, ko uzticēja Krievijas galma arhitektam Frančesko Rastrelli.

Bīrons pili nopirka jūnijā, bet jau augustā tajā ieradās galvenais pils celtnieks, Rastrelli. Līdz pat gadu mijai tika slēgti līgumi ar amatniekiem un būvmateriālu piegādātājiem, lai jaunajā būvniecības sezonā varētu sākt pils pārbūvi. Janvārī būvprojektu pabeidza arī Rastrelli un lielā darbu sākšanās varētu tikt datēta ar 1736. gada 24. maiju. Tad sagatavotajā būvlaukumā ielika pils pamatakmeni un sākās ražīgs celtniecības process. Jūlijā jau bija pabeigta pamatu būve, bet līdz vēlam rudenim pils centrālo korpusu uzcēla līdz otrā stāva palodzes līmenim. Bez pašas pils būvniecības, blakus uzcēla ķieģeļu cepļus un ķieģeļu noliktavas. Rastrelli pieprasīja, lai pilī strādātu 500 amatnieku, bet visus darbus vajadzēja paveikt ar teju divreiz mazāku strādājošo skaitu. Kad 1. novembrī uznāca sals – Rastrelli lika pils būvdarbus pārtraukt.

1737. gadā Rundāles pils ēku sāka pamazām pabeigt – tika pabeigts centrālais korpuss, sāka likt jumtus sānu korpusiem un būvēt pamatus staļļiem. Tomēr tieši šī gada izskaņā Rundāles pils būvniecību lika vienkāršot. Ernsts Johans Bīrons tika ievēlēts par Kurzemes hercogu. un viņš nolēma lielāko un skaistāko pili būvēt Jelgavā. Rundāles pils projektā atteicās no vairākām greznuma lietām, lai galvenokārt koncentrētos uz Jelgavu.

Vēstures līkloči negāja garām Rundāles pilij. Kad Ersntu Johanu Bīronu apcietināja par varas apvērsuma mēģinājumu Krievijā, viņu izsūtīja un Rundāle ieslīga aizmirstībā. Tikai pēc 20 gadiem, kad Bīronu apžēloja, viņš atgriezās pilī. Viņš atkal uzaicināja Rastrelli, lai pili pabeigtu. Tomēr pēc Ernsta Johana nāves Pēteris Bīrons neizrādīja interesi par šo pili. Viņš galvenokārt uzturējās Vircavas pilī, uz Rundāli brauca reti. Kad Kurzemes hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā, arī pils īpašumtiesības mainījās. Tā nonāca Zubovu un vēlāk Šuvalovu ģimenes īpašumā. 19. gadsimta beigās notika neveiksmīgs pils remonts, ko vēlāk gan centās labot. Tomēr daļu vērtību aizveda uz Sanktpēterburgu un sākās pils pielietojums dažādām sociālām vajadzībām. Tajā atradās gan armijas komandštābs, gan kara hospitālis, gan arī skola un pat klasiskais absurds – labības klēts. Pils zālēs labību glabāja 1945. gadā. Līdz pat 1963. gadam pils apmeklētājiem bija slēgta, kad to nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. Pēc nepilniem 10 gadiem pilī izveidoja muzeju, kura primārais mērķis bija vadīt pils atjaunošanu. Rundāles pils restaurāciju pabeidza tikai 2014. gadā, jo pievērsa uzmanību vissīkākajām detaļām. Pils ir atjaunota par pērli, kas atgādina par vēstures spožumu un arī postu. Lieki piebilst, kā jau īstā pilī, arī Rundālē neiztiek bez spoku stāstiem un dažādām ar nāvi saistītām leģendām. Dažas leģendas par iemūrētiem cilvēkiem vai uz ceļa notriektām meitenītēm varētu šķist dīvainas, taču pils darbinieki un restauratori vairākkārt ir stāstījuši, ka pilī ir ierasta lieta redzēt kādu blāvu stāvu slīdam garām vai arī kādu neredzamu roku, kas rauj aiz drēbēm vai ņem no sejas nost brilles. Lai arī kā būtu ar patiesajiem spokiem, īsta pils bez tiem tomēr arī laikam nav iedomājama.